Žozē Manuels Barozu: Eiropas atlabšana – sasniedzamā attālumā 0
Pēc astoņiem mēnešiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāji visā Eiropā vērtēs mūsu kopīgos sasniegumus pēdējos piecos gados.
Šos gadus raksturoja globāla finanšu krīze, kas sākās tieši pirms pieciem gadiem šajā nedēļā, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība pārņēma uzņēmumus “Fannie Mae” un “Freddie Mac” un kad “Lehman Brothers” iesniedza pieteikumu par tiesisko aizsardzību bankrota gadījumā.
Tomēr Eiropa nepadevās un apņēmīgi cīnījās. Mēs reformējam finanšu sektoru, lai iedzīvotāju uzkrājumi būtu drošībā, mēs esam uzlabojuši veidu, kādā valdības sadarbojas, atjauno stabilu publisko finanšu stāvokli un modernizē savas tautsaimniecības, un mēs esam mobilizējuši vairāk nekā 700 miljardus eiro, lai palīdzētu krīzes skartajām valstīm atkāpties no sabrukuma robežas.
Eiropas atlabšana ir sasniedzamā attālumā. Balstoties uz tiem skaitļiem un prognozēm, ko patlaban redzam, mums ir pamatots iemesls būt paļāvīgiem. Būtiskākais tagad ir tas, kā mēs šo progresu izmantosim. Vai mēs no tā gūsim pašapziņu, lai turpinātu iesākto, vai arī noniecināsim savu centienu rezultātus? Mans vēstījums ir skaidrs – šim progresam vajadzētu stimulēt mūsu turpmākos centienus.
Mums jāturpina darbs, lai reformētu mūsu tautsaimniecību izaugsmes un nodarbinātības labā. Pirmkārt un galvenokārt mums ir jāizveido banku savienība. Tas nodrošinās, ka nodokļu maksātāji vairs nebūs galvenie maksātāji banku bankrota gadījumā. Tas arī palīdzēs atjaunot parasto aizdevumu kārtību ekonomikai, jo īpaši mūsu mazajiem uzņēmumiem, jo aizdevumu plūsma ekonomikā vēl nav pietiekama.
Galu galā tas viss ir saistīts ar vienu aspektu – jāpanāk izaugsme, lai izvairītos no tā, ka atveseļošanās notiek, bet darbavietas nerodas. Šā iemesla dēļ mums ir jānovērš šķēršļi, kas bremzē dinamiskus uzņēmumus un cilvēkus, un pilnā apmērā jāizmanto vienotā tirgus potenciāls.
Tāpēc mēs veicam papildu pasākumus, lai panāktu vienota tirgus izveidi telekomunikāciju jomā, kas patērētājiem samazinās viesabonēšanas izmaksas. Mēs vairāk ieguldīsim inovācijas un zinātnes jomā, kā arī prasmēs, izglītībā un arodapmācībā, lai atbalstītu talantu. Mēs iesniegsim papildu priekšlikumus par tādu rūpniecības politiku, kas atbilst 21. gadsimtam, radīsim jaunas tirdzniecības iespējas, virzīsim mūsu darba kārtību klimata pārmaiņu jomā un pievērsīsimies enerģijas cenu radītajai ietekmei uz konkurētspēju un sociālo kohēziju.
Mēs esam parādā tiem, kuriem atlabšana vēl nav sasniedzamā attālumā, mūsu 26 miljoniem bezdarbnieku, jo pašreizējais bezdarba līmenis ir ekonomiski neilgtspējīgs, politiski nekorekts un sociāli nepieņemams.
Šajā brīdī, ņemot vērā trauslo atlabšanu, manuprāt, lielākais negatīvais risks ir politisks, un tāpēc valdību uzdevums ir nodrošināt tirgiem joprojām trūkstošo noteiktību un paredzamību. Vissvarīgākā ir pastāvība.
Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka vājāka Eiropa padarītu viņu valsti spēcīgāku, ka Eiropa ir slogs un viņiem labāk klātos bez tās. Mana atbilde ir skaidra – mums visiem ir nepieciešama Eiropa, kas ir vienota, spēcīga un atvērta. Mūsdienu pasaulē ES līmenis ir nepieciešams, lai aizsargātu mūsu vērtības un standartus.
Protams, kā jebkuri cilvēces centieni Eiropas Savienība nav ideāla. Līdz ar to izšķirošais jautājums ir šāds: vai mēs vēlamies uzlabot Eiropu vai arī atteikties no tās? Mana atbilde ir skaidra – iesaistīsimies! Ja jums nepatīk tāda Eiropa, kāda tā ir patlaban, uzlabojiet to! Atrodiet veidus, kā to padarīt spēcīgāku gan iekšēji, gan starptautiski. Tomēr nenovērsieties no tās. Eiropai uzmanība ir jāvērš uz tām jomām, kurās tā var dot vislielāko pievienoto vērtību. Tai ir jābūt “lielai lielās lietās un mazākai mazākās lietās”, un to mēs pagātnē, iespējams, esam dažkārt piemirsuši. Tomēr pastāv ļoti nozīmīgas jomas, kurās Eiropai ir jāpanāk lielāka integrācija, lielāka vienotība. Jomas, kurās tikai spēcīga Eiropa var panākt rezultātus. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka politiskai savienībai jābūt mūsu politiskajam apvārsnim.
Nākamgad būs pagājis gadsimts kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Pagājušā gada Nobela Miera prēmija mums atgādināja, ka Eiropa ir miera projekts. Ļaujiet man teikt visiem tiem, kuri līksmo par Eiropas grūtībām un kuri vēlas atgriezties izolācijā: dalītā Eiropa pirms integrācijas, karš un tranšejas nav tas, ko cilvēki vēlas un ir pelnījuši. Eiropas kontinents savā vēsturē nekad nav piedzīvojis tik ilgu miera periodu kā no Eiropas Kopienas izveidošanas brīža.
Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, mēs varam risināt mūsu laikmeta uzdevumus tikai tad, ja stiprinām vienprātību par mūsu pamatmērķiem.
Politiskā ziņā Eiropas Savienībai joprojām jābūt visu dalībnieku kopīgam projektam, vienlīdzīgu dalībnieku kopienai. Ekonomiskā un sociālā ziņā mums ir jāpapildina valstu centieni ar Eiropas atbildību un solidaritāti. Un mums ir jānodrošina tādas mūsu vērtības kā tiesiskums.
Polarizācija, kas var rasties krīzes iespaidā, rada risku mūsu kopīgajam projektam. Līdz ar to ir jautājums – kurš priekšstats par Eiropu tiks piedāvāts vēlētājiem? Vaļsirdīgais variants vai kariķētais variants? Mīti vai fakti? Godīgais, saprātīgais variants vai radikālais, populistiskais variants? Tā ir nozīmīga atšķirība. Pēc astoņiem mēnešiem vēlētāji pieņems lēmumu. Eiropas argumentu izklāstīšana tagad ir mūsu ziņā.