3. Ir tādi psihiski traucējumi kā greizsirdības murgi. Šajā gadījuma nav nepieciešami nekādi pierādījumi, cilvēku tāpat nav iespējams pārliecināt. Ja ir šī diagnoze, steidzami nepieciešams aizsargāt sevi, jo īpaši fiziski, jo briesmas no greizsirža ir pavisam reālas. 0
Un pats galvenais – saprast, kas tevi saista ar šo cilvēku? Varbūt esi priecīga, ka viņš ir greizsirdīgs uz tevi? Tās, protams, ir tavas tiesības, bet tas ir maz ticams, ka varēsi izturēt ilgi! Greizsirdība vienmēr ir bīstamas un postošas jūtas. Tāpēc atceries, ka dzīvojot ar patoloģisku greizsirdi, tu sēdi uz bumbas ar jau iedegtu degauklu.
Cits greizsirdības variants saistīts ar nepārliecinātību par sevi un ar paaugstinātu atbildības sajūtu. Šajā gadījumā ir svarīgi paaugstināt pašapziņu un izmantot paņēmienus, kas greizsirdību slāpētu:
• runāt ar partneri par savām izjūtām un bailēm, bet bez apsūdzības neuzticībā;
• apšaubīt savus pieņēmumus un neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus;
• aizstāt greizsirdības sajūtu ar apbrīnu. Pārvērst iedomāto pretinieku par padomdevēju un skolotāju. Tas sekmēs pašattīstību.
• pašapziņa un mīlestība pret sevi ir ne mazāk svarīga, kā šo jūtu izrādīšana pret tuvajiem cilvēkiem;
• domā par to, ka partneris ir ar tevi, jo mīl tevi. Ja tas tā nebūtu, maz ticams, ka viņš pavadītu laiku kopā ar tevi;
• domā par to, ka partnerim ir draugi, ar kuriem viņš vēlas sazināties. Tas nenozīmē, ka viņš tevi māna vai krāpj.
• izmantot brīvo laiku savām lietām, hobijiem un socializācijai ar draugiem.
• attīsti savu neatkarību un nepieļauj, ka tava dzīve riņķo tikai ap viņu.
• paskaties uz sevi ar partnera acīm un atceries visus labos vārdus un komplimentus, ko viņš teicis.
• kontrolē savu greizsirdību un neļauj tai vadīt savu rīcību.
4. Greizsirdības sajūta ir pazīstama mums visiem. Tā ir dabiska sajūta, jo ikviens grib būt vienīgais… Un lūk, kā mēs tiekam galā ar šo sajūtu, ir personības brieduma rādītājs.
Greizsirdība var būt postoša gan cilvēkam, gan attiecībām. Greizsirdība apvieno virkni jūtu un emociju: bailes, dusmas, mīlestība, nemiers, aizvainojums…
Kādas ir greizsirdības saknes? Kas to baro? Tātad aiz greizsirdības var slēpties:
1. Projekcija – tā ir neapzināta tendence piedēvēt citiem (šajā gadījumā partnerim) savas nepieņemamās, neapzinātās, sevī nepatīkamās jūtas, domas, vēlmes, vajadzības, uzvedības modeļus. Vienkārši un skarbi sakot, – aiz greizsirdības var slēpties tava vēlme piekrāpt partneri.
2. Vēlme emocionāli saplūst ar partneri (nav “tu” un “es”, “mana telpa” – “tava telpa”, “mana dzīve” – “tava dzīve”, bet tikai kopējais “mēs”). Šāds cilvēks nejūtas esošs bez partnera, kā zīdainis nejūtas pastāvošs bez mātes.
3. Vēlme kontrolēt savu partneri (kāpēc, kas baro šo vēlmi? – te ir darbs psihologam).
4. Greizsirdību var attīstīt pašapziņas problēmas, īpaši zems pašvērtējums, sevis apšaubīšana.
5. Un vienmēr aiz greizsirdības ir stāsts par pieaugšanu (bailes, ka māte atstās, pametīs, konkurence ar brāļiem/māsām par vecāku uzmanību u.tml.).
Interesanta likumsakarība. Jo vairāk mokies ar greizsirdību, jo vairāk izpaud to partnerim, jo vairāk kontrolē viņa dzīvi, uzvedību, rīcību, jo lielāka iespēja, ka tevi piekrāps. Pirmkārt, tāpēc, ka pastāv tāda parādība kā pašrealizējošais pareģojums (prognoze, kas tieši vai netieši ietekmē realitāti tādā veidā, ka rezultātā piepildās). Kad greizsirdība ir spēcīga, sāpīga, nogurdinoša sajūta, greizsirdīgais pats var apzināti vai neapzināti virzīt partneri piekrāpt viņu, jo pēc nodevības fakta, viņš (greizsirdīgais), lai cik paradoksāli tas izklausītos, sajutīs atvieglojumu – vairs nav jācieš bailes, jābaidās no krāpšanas, nodevības, noraidījuma (pēc principa “labāk šausmīgas beigas, nekā bezgalīgas šausmas”).
Un, otrkārt, tāpēc, ka tad, kad mēģini kontrolēt partnera dzīvi un rīcību, tu uzņemies daļēju atbildību par viņa rīcību un uzvedību, tāpat par viņa morāli un uzticību.
Ieteikums – noteikti jūsu pārim ir kopīga telpa (iemīļotas nodarbes, kopējas intereses), kuras neietekmē greizsirdība. Paplašiniet šo telpu, saistiet to ar citiem dzīves aspektiem. Protams, var konsultēties ar profesionālu psihologu.