Foto: LETA/AFP

Neraugoties uz savu tīrību, vikingi tomēr nekaunējās izmantot kādu pagalam neparastu bioatkritumu produktu. Viņi vāca īpašu bērzu piepi – posu, ko ugunskura iekuram zinātāji izmanto vēl mūsdienās, – un vairākas dienas vārīja urīnā. Pēc tam masa tika izdauzīta, līdz sāka līdzināties filcam. Urīnā esošais nātrija nitrīts lika iegūtajai vielai gruzdēt, nodrošinot vikingus ar uguni, lai kurp viņi dodtos.

Skarbais personāžs ar senu dvēseli Ziedonis Ločmelis par to, kā kalt vīrieti sevī

Senā Kursa: Latvijas neatkarības pirmsākumi jau krustnešu laikos

Fotopiedzīvojums: Kā top autentiska lībietes aproce? Ciemos pie “Mājas Viesa” balvu darinātājiem

Tūrists Norvēģijā atrod vikingu zobenu

Desmit mazzināmi fakti par Kristoferu Kolumbu

Skandināvu senkapi pie Kuldīgas apstiprina pieņēmumu par vikingu koloniju arī dziļāk Latvijas iekšzemē

Neopagānisma rotas. Rotkalis Tālivaldis Kivlenieks senču dzimtenē ieguvis otru elpu

Vikingu dzīvošana pie Kuldīgas pierādīta