Mežaparka Lielā estrāde – pēdējais izaicinājums? 0
2013. gadā apmēram nedēļu pirms vispārējiem dziesmu un deju svētkiem līdzšinējā izskata Mežaparka estrādē intervijā “Latvijas Avīzē” Rīgas mērs Nils Ušakovs sacīja, ka Mežaparka estrādi vajag atjaunot līdz 2018. gadam un šis darbs noteikti tikšot paveikts.
– 2018. gadā lēstā summa šim projektam bija 16,5 miljoni latu, 2013. gadā, ņemot vērā pakalpojuma sadārdzināšanos, pārbūvei bija vajadzīgi apmēram 20 miljoni latu. Tagad, pārrēķinot tikai šo summu jaunajā valūtā, iegūstam apmēram 30 miljonus eiro. Kāda izskata estrādē notiks valsts simtgades dziesmu svētki?
Aivars Tauriņš: – “Rīgas meži” jau sešus gadus apsaimnieko šo Rīgas pilsētas īpašumu, Mežaparka Lielo estrādi, kas tomēr ir valstisks objekts. Neesmu redzējis nevienu dokumentu – ne valsts, ne pašvaldības parakstītu – kur Mežaparka estrādei šobrīd būtu piešķirts kaut eirocents pārbūvei. Trešais finanšu avots, protams, ir Eiropas nauda, tad nu man ar rūgtu ironiju gribas retoriski vaicāt – cik īsā laikā var degradēt estrādi, lai tā pēc tam nonāktu “atdzīvināmo” jeb revitalizējamo objektu kategorijā un arī mēs varētu pretendēt uz attiecīgā Eiropas fonda līdzekļiem?
Ja mēs gribam īstenot Jura Pogas projektu, esam ārkārtīgā laika deficītā. Lai cik ļoti es kā latvietis, pilsonis, dziesmu svētku dalībnieks, kā valsts amatpersona un estrādes apsaimniekotājs gribētu redzēt jaunu estrādi, ko mēs visi esam pelnījuši, mans viedoklis, ka vēl pietiekami daudzus svētkus svinēsim tās pašreizējā izskatā. Atšķirībā no Daugavas stadiona mums ir saskaņots skiču projekts, ļoti laba starta pozīcija. Taču, lai īstenotu projektu kopumā, nepieciešamās summas mūsu nabadzībā ir ļoti lielas.
Pēdējais estrādes kapitālais remonts tika veikts 2007. gadā pirms 2008. gada svētkiem ar ideju, ka cienījamā Jura Pogas projekts tiks īstenots jau 2010. gadā uz Skolēnu dziesmu svētkiem. Jāņem arī vērā, ka ēku bija paredzēts nojaukt 2009. gadā. Tagad septembrī pēc Skolēnu svētku laikā veiktās ēkas pārbaudes mēs saņemsim rezultātus. Diemžēl viena no versijām ir tāda, ka pārbūvju rezultātā koristu tribīne zaudējusi 30% no savas sākotnējās kravnesības. Un jāņem vērā, kaut arī padomju betons bija ar lielu pielaidi uz pozitīvo pusi – podesti izturējuši pat 15 tūkstošus dziedātāju – nezināmu apstākļu sakritības dēļ var notikt šodien neparedzamas bēdīgas lietas. Šā gada beigās labāk sapratīsim, kādā stāvoklī mūsu “vecmāmiņa” – Mežaparka Lielā estrāde – īsti ir, varēsim pateikt, cik liela ir tās kapacitāte, un, plānojot nākamos svētkus, pie tās vajadzēs turēties.