Foto – LETA

Kad Nacionālajā attīstības plānā nepavīdēja Mežaparka Lielās estrādes vārds, tapa gandrīz pilnīgi skaidrs – lai cik dīvaini tas arī liktos, Latvijas simtgades Dziesmu svētkus 2018. gadā mēs diez vai sagaidīsim sen solītajā jaunajā estrādē, kuras 2008. gadā izstrādātajam projektam tā vadītājs Juris Pogas un autori Austris, Ivars un Matīss Mailīši deva vadmotīvu “Sidraba birzs dziesmu kalnā”. Estrādes apsaimniekotāju “SIA Rīgas meži” vēstule par pieļaujamiem 6000 dziedātājiem koristu tribīnē bija kā akmens pīļu dīķī. Arī otra Dziesmu svētku norises vieta – Daugavas stadions – saistās ar lielu izšķiršanos starp diviem projektiem, kurus plāno šonedēļ izskatīt Ministru kabinetā. Cik lielā mērā tie atbildīs dejotāju un skatītāju vēlmēm? Vai iespējams saskaņot sporta un kultūras intereses?

Par to sarunā pie apaļā galdā “Latvijas Avīzes” redakcijā sprieda Kultūras ministrijas (KM) Valsts sekretārs Sandis Voldiņš, “Rīgas meži” valdes loceklis Ai­vars Tauriņš, VSIA “Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions”” valdes loceklis Elmārs Martinsons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ārštata padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Kols, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, arhitekts Juris Poga, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes loceklis, kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais un horeogrāfe Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas prorektore, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle Rita Spalva. Diskusiju vadīja žurnāliste Vita Krauja