Juris Lorencs: Ukrainai savs “Parex” 0
Ārēji ar šo Ukrainas banku viss ir kārtībā. Tas pats vecais nosaukums – “PrivatBank”, arī izkārtnes nav mainījušās. Bankas birojos, tajā skaitā arī Rīgas filiālēs, norit ikdienas darbs. Vienīgi apmeklētāju kļuvis vairāk, Ukrainā esot vērojamas pat cilvēku rindas. Tiesa, uzņēmuma zīmols gan vairs neatbilst bankas iekšējai būtībai. Jo “PrivatBank” vairs nav privāta, kopš svētdienas tā jau pieder valstij. Bankrota draudu dēļ Ukrainas valdība pieņēmusi lēmumu banku nacionalizēt. Tātad klienti vismaz pagaidām par savu naudu var neuztraukties.
Kāda līdzība ar mūsu pašu “Parex”! Tās pašas valsts augstāko amatpersonu ārkārtas sēdes un paziņojumi par “sistēmiskās bankas” (20 miljoni klientu, katrs otrais ukrainis!) svarīgumu. Arī Ukrainā divi lielākie bankas akcionāri pēkšņi it kā gatavi labprātīgi šķirties no bankas par labu valstij, un pāri visam – nodokļu maksātāju nauda, kas no valsts kases dāsni tiek pumpēta neglābjami grimstošajā kuģī. Un gluži tāpat kā Latvijā, arī Ukrainā izskatās, ka “PrivatBank” nu jau bijušie īpašnieki šajā epopejā būs vismazākie zaudētāji – gan šodien, gan vēl jo vairāk rīt. Dažādu virtuozu shēmu veidā nauda no bankas jau aizplūdināta kādreizējo īpašnieku vai tiem tuvu personu kabatās.
Lai glābtu “PrivatBank”, tajā steidzami esot nepieciešams ieplūdināt apmēram piecus miljardus eiro. Milzu nasta Ukrainai, kas teorētiski tomēr ir paceļama. Savulaik krietni mazākā Latvija savā “Parex” “iegrūda” gandrīz miljardu.
Tikmēr pirmdien no jau nacionalizētās, tātad 100% valstij piederošās “PrivatBank” skaidrā naudā izņemti 75 miljoni eiro. Par iedzīvotāju ticību Ukrainas valstij tas neliecina. Ukraina pietuvojusies bīstamai robežai, aiz kuras tai draud destabilizācija un sairums. Diemžēl šo procesu patlaban veicina arī vairāki pazīstami politiķi, kuri vēl nesen bija vienā nometnē ar prezidentu Pjotru Porošenko.
Bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ar skandālu atkāpies no Odesas gubernatora amata un jau veido jaunu partiju. Bet visvairāk pārsteigusi Nadežda Savčenko, kura pēc savas iniciatīvas sākusi vest nesankcionētas sarunas ar separātisko Luhanskas un Donbasa republiku līderiem. Tā pati Savčenko, kurai Krievijas tiesa piesprieda 22 gadus cietumā, bet prezidents Putins vēlāk dīvainā kārtā apžēloja un šā gada maijā izdeva Ukrainai. Pēc neparastajām aktivitātēm Savčenko izslēgta no deputātu frakcijas “Batkivščina”. Pirmdien preses konferencē nesenā tautas varone paziņoja, ka “prezidenta administrācija vēloties viņu iznīcināt”. Te der atgādināt, ka pat pēc šiem notikumiem Savčenko reitings sabiedrībā ir daudz augstāks nekā prezidentam Porošenko. Jautājums, kas tas viss ir – politiska bezatbildība vai tomēr Savčenko izpilda kādu īpašu Maskavas uzdevumu? Ne viens vien analītiķis ir izteicies, ka Savčenko patiesībā esot “Trojas zirgs”.
Atcerēsimies – viena no aktīvākajām Savčenko atbalstītājām Latvijā savulaik bija Saeimas deputāte Lolita Čigāne. Nupat viņa nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – dibināt deputātu grupu sadarbībai ar “demokrātisko opozīciju Krievijā”. Es tomēr ieteiktu uzmanīties – daudzi, kurus mēs savas nezināšanas vai naivuma dēļ devējam par “opozīciju”, patiesībā Latvijai ir pat nedraudzīgāki par tiem, kuri patlaban sēž Kremlī.