Džoanna Roulinga – depresija un doma par pašnāvību 0
Rakstniece Džoana Roulinga, 50 gadu.
Ja ne lasījis, tad vismaz TV ekrānos, šķiet, ikviens pamanījis un reiz pasekojis līdzi burvju zēna Harija Potera piedzīvojumiem. Tomēr arī aiz biezajiem grāmatu vākiem un aizraujošiem vārdu virknējumiem slēpjas kāds stāsts. Tas ir stāsts par Harija Potera radītāju Džoannu Roulingu un apņēmību sarakstīt grāmatu, kam vēlāk dedzīgi ļaudis sekoja visā pasaulē. Pirms iemantot slavu un cilvēku atzinību visā pasaulē, Roulinga bija trūcīga vientuļā māte dziļā depresijā, kuras fantāzijas lidojumu, kas ietērpts grāmatas formātā, nevēlējās izdot 12 izdevniecības. 25 gadu vecumā pēc mātes nāves Džoanna pārcēlās uz Portugāli, lai atzīmētu jaunu posmu savā dzīvē, uzsākot strādāt par angļu valodas skolotāju. Pavisam drīz Džoanna apprecējās. Piedzīvojusi vienu spontāno abortu, 1993. gadā pasaulē viņa laida meitu Džesiku. Tiesa, laulības dzīve nebija tik vienkārša un 13 mēnešus pēc apprecēšanās pāris izšķīrās. Džoanna ar meitu uz rokām drīz vien devās atpakaļ uz Angliju, kur apmetās Edinburgā.
Bez darba un naudas, dzīvojot necilā miteklītī kopā ar savu mazuli, Džoanna padevās depresijas varai, vienu brīdi pat nopietni apsverot domu par pašnāvību. Viņa iztika no pabalstiem un laiku pavadīja, turpinot attīstīt ideju par mazo burvi Hariju. “Piedzīvoju ārkārtīgi īslaicīgu laulību, biju vientuļā māte bez darba un tik nabadzīga, cik vien iespējams būt mūsdienu Lielbritānijā, lai nekļūtu par bezpajumtnieku. Pēc visiem pieņemtajiem standartiem, es biju lielākā neveiksminiece, ko zināju,” Džoanna atzinusies kādā uzrunā Hārvardas Universitātē.
Tomēr tieši grāmatas tapšana un publicēšana pārvērta Džoannas dzīvi, un no neveiksminieces viņa kļuva par sievieti, kas vēlāk gozējusies ietekmīgāko sieviešu topos.
Lana Del Reja – neizprotami gremdējošs noskaņojums un vēlme būt mirušai
Lana del Reja jeb īstajā vārdā Elizabete Grānta ir viena no populārākajām amerikāņu alternatīvās popmūzikas izpildītājām, kas, starp citu, viesojusies arī Rīgā. Kā atzinusi pati, dziedātājas mērķis nekad neesot bijis būt slavenai, un ar to viņai esot grūti sadzīvot.
Jāatzīst, ka dziedātāja jnekad nav izcēlusies ar starojošu dabu un dzīvesprieku, jo kā viņas mūzika, tā arī videoklipi nereti ir visai drūmi. Tomēr tas lielā mērā saistīts arī ar viņas patieso dabu. Reiz kādā intervijā Lana del Reja, kurai tolaik bija 27 gadi, atklāja, ka viņa gribētu būt jau mirusi. “Es vēlētos kaut būtu mirusi… Es tā tiešām jūtos. Ja tas tā nebūtu, es to neteiktu.”
Tāpat noteikti jāpiemin arī albuma “Born to Die” turneja, kuras laikā dažkārt dziedātāja nespēja savaldīties un slīka asarās pat uz skatuves. Kā vēlāk atzina pati, tās ne vienmēr bijušas saviļņojuma asaras. Izdevumam “Rolling Stone” dziedātāja skaidroja, ka tā bijusi kāda slimība, ar kuru pat ārsti viņai nav varējuši palīdzēt tikt galā. “Tā bija liela manas dzīves daļa. Es vienkārši jutos slikti, bet nevarēju saprast kādēļ,” sacīja del Reja, piebilstot, ka šādi jutusies apmēram divus gadus. “Ir vienkārši grūti uzstāties cilvēkiem, kuriem esi svarīga, bet tajā pašā laikā tu dažkārt nerūpi pat sev. Es domāju, ka tas ir skumji.”
Brūka Šīldsa – sirgšana ar pēcdzemdību depresiju
Aktrise Brūka Šīldsa un viņas vīrs Kriss Henčijs ļoti vēlējās bērniņu, diemžēl pie tā tikt nebija visai viegli. Pirmās grūtniecības laikā, trešajā mēnesī Brūka piedzīvoja spontāno abortu. “Es pārdzīvoju, bet tajā pašā laikā es nevēlējos izniekot laiku,” par savu neiedomājamo vēlmi tikt pie bērniņa stāstījusi Brūka. “Ja tas notika jau vienreiz, tas notiks arī otrreiz. Un es vairs neatskatījos atpakaļ,” aktrise piebildusi.
Pirmās Brūkas dzemdības nebūt nebija tādas, kā viņa tās bija iztēlojusies. Pirmkārt, pirms pašām dzemdībām valdīja stress, jo nesen bija nomiris viņas tēvs. Otrkārt, dzemdības nebija vieglas, bija komplikācijas. Un, treškārt, viņa neizjuta tūlītēju mīlestību pret jaundzimušo, kas galu galā viņu noveda pie pēcdzemdību depresijas, kuras laikā viņa pat apsvēra domu par pašnāvību.
Viņa aicināja visas māmiņas, kuras izdzīvojušas līdzīgus notikumus par to nekautrēties, nejusties kā niecībai, bet saprast, ka tas ir visai normāli, un pret šo depresiju var cīnīties. “Tam nav nekāda sakara ar mīlestību pret bērnu,” skaidroja Šīldsa.
Šarlīze Terona – bērnības traumas, kas sāk pagaist, tikai pateicoties terapijai
Nevarētu teikt, ka aktrises Šarlīzes Teronas bērnības mājā valdīja miers un saticība. Viņas tēvs Čarlzs sirga ar alkoholismu un apreibinošo vielu varā dažkārt kļuva arī agresīvs. 1991. gadā, kad Šarlīze bija vien pusaudze, tēvs alkohola reibumā uzbruka abām ģimenes sievietēm. Lai pasargātu sevi un meitu, Šarlīzes māte meitas acu priekšā nošāva savu vīru. Pavisam nesen sarunā ar “People” aktrise gremdējusies sāpīgajās atmiņās: “Es vienkārši iztēlojos, ka tas nenotika. Es nevienam neko neteicu – es nevienam negribēju neko teikt. Kad kāds man kaut ko vaicāja, es teicu, ka mans tēvs nomira autoavārijā. Kurš vēlas atklāt TO stāstu? Neviens…”
Viņa skaidro, ka nevēlēšanās stāstīt par traģiskajiem notikumiem bija saistīta arī to, ka citu acīs viņa negribēja kļūt par tādu kā upuri. “Es ar to nespēju sadzīvot vairākus gadus, līdz uzsāku terapiju.” Tomēr Šarlīze tā arī nespēj apjaust, vai viņas psihi ietekmēja traģiskā nakts, vai arī tas, ka bērnībā, katru rītu mostoties, viņa nezināja, kā diena izvērtīsies, jo viss bija atkarīgs no tā, vai tēvs atkal tukšos kārtējo pudeli ar grādīgo dziru.
