Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts 0
Juris Aplociņš, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 60 gadiem Atlantijas okeānā notika šaušalīga masu slepkavība. Lai saņemtu prāvu apdrošināšanas prēmiju, Džulians Harvijs nogalināja savu sievu un kopā ar viņiem ceļojošo Dipero ģimeni. Laimīgā kārtā izglābties izdevās tikai 11 gadus vecajai Terijai Džo Dipero, kura četras dienas pavadīja atklātā okeānā uz viegla avārijas plosta.
Pēkšņi un negaidīti notikumi
Par baisā nozieguma pastrādāšanas vietu 1961. gada 12. novembrī kļuva neliela amerikāņu jahta Bluebelle (Zilā daiļava), kuru nelielam izmēģinājuma braucienam pirms ieplānotā kuģojuma apkārt pasaulei kopā ar stūrmani Džulianu Harviju bija noīrējis 40 gadus vecais Arturs Dipero un viņa ģimene: dzīvesbiedre Džīna (38) un trīs viņu bērni – Braiens (14), Terija Džo (11) un Renē (7). Arturs Dipero Viskonsīnas pavalsts pilsētiņā Grīnbijā strādāja par optometristu, nodarbojās ar lēcu izgatavošanu un bija spējis iekrāt nesliktu kapitālu. Otrā pasaules kara laikā viņš bija dienējis flotē, tāpēc saglabājis aizrautību ar jūru un tagad vēlējās savējos iepriecināt ar kuģojumu apkārt pasaulei.
Džulians Harvijs (44) arī bija kara veterāns, un tieši viņu Floridā tad Arturs Dipero arī nofraktēja. Ar pasūtītāja atļauju Harvijs izbraucienā paņēma līdzi arī savu sievu – sesto pēc kārtas –, izbijušu lidmašīnas pavadoni un iesācēju rakstnieci Mēriju Denē, iekārtojot uz jahtas par pavāri.
Ceļojums iesākās 8. novembrī un ritēja sekmīgi – braucēji piestāja dažādās salās, iegādājās suvenīrus, nodarbojās ar zemūdens peldēšanu. Vēlā 12. novembra vakarā jahta devās atpakaļceļā. Ap pulksten deviņiem vakarā Terija devās gulēt uz kajīti, visi pārējie vēl palika uz klāja. Pēc kāda laika viņu pamodināja brāļa kliedzieni – viņš sauca palīgā tēvu. Tas bija aptuveni stundu pirms pusnakts. Izkāpusi uz klāja, Terija acumirklī tur ieraudzīja asins peļķēs un bez dzīvības guļam mirušā brāļa un mātes ķermeņus, kā arī faktiski uzskrēja virsū Harvijam, kurš viņai spēcīgi iesita un iegrūda atpakaļ kajītē. Drīz līdz šokam pārbiedētā meitene pamanīja, ka kajītes grīdu sāk pārklāt eļļains šķidrums – Harvijs bija atvēris kingstonus nolūkā nogremdēt jahtu. Nākamajā mirklī viņš parādījās kajītes durvīs ar šauteni rokā, taču neizšāva.
Atkal izskrējusi uz klāja, Terija ieraudzīja Harviju gatavojamies pārsēsties glābšanas laivā. Izskatījās pat tā, ka viņš it kā gatavojas ņemt meiteni sev līdzi, iedodot viņai paturēt laivas striķi, kamēr pats kaut ko vēl sakrāmē. Taču striķis izslīdēja no pārbiedētās meitenes rokas, tāpēc Harvijam nācās lēkt ūdenī un peldēt pakaļ laivai, bet meitene palika uz grimstošās jahtas. Lai kā arī būtu, bet arī lielā šoka stāvoklī Terijai tomēr izdevās atcerēties par nelielu korķa plostu, kas faktiski bija tikai lielāka izmēra glābšanas riņķis ar centrā iekarinātu tīklu, kuru viņi paši niršanas laikā bija izmantojuši gliemežvāku savākšanai. Viņa paspēja burtiski pēdējā momentā to atsiet un pēc jahtas nogrimšanas vienkārši palika uz tā peldam okeānā.
Plostiņš tomēr bija tik mazs, ka Terijai visas tajā pavadītās diennaktis nācās sēdēt pāri malai pārkārtām kājām. Viņai mugurā bija tikai balta blūzīte un rozā pidžambikses. Naktī viņa pamatīgi sala, bet dienā svila karstajā saulē tā, ka ķermeni pārklāja čulgas. Terija īpaši necerēja uz glābiņu. Vienreiz gan pāri pārlidoja neliela lidmašīna, taču pilots nepamanīja ne mazo plostu, ne tajā esošās būtnes izmisīgi raidītos signālus. No pārpūles un ķermeņa atūdeņošanās meitenei sākās halucinācijas, viņa periodiski zaudēja samaņu.
Taču 16. novembrī tomēr uzsmaidīja veiksme. Teriju ieraudzīja no garām braucoša grieķu kravas kuģa Captain Theo, acumirklī uzsākot glābšanu. Kāds no jūrniekiem veica fotouzņēmumu, kas vēlāk aplidoja visus pasaules laikrakstus: Terija tobrīd ir pie samaņas un vārgi māj ar roku, tostarp absolūti nemanot to, ka visapkārt riņķo haizivis. Kad meiteni izcēla uz kuģa klāja, viņas savdabīgais plostiņš turpat faktiski sadalījās gabalos – ilgi tas vairs nebūtu izturējis. Vajadzēja vēl vairākas dienas, lai meitene pilnībā atgūtos.
Slepkavam tomēr nepaveicās
Tostarp Harviju, kurš dreifēja laivā ar tai piesietu īsto glābšanas plostu, uz kura gulēja septiņgadīgās Terijas māsas līķis, uz sava klāja jau nākamajā dienā jeb tātad 13. novembrī bija uzņēmis tankeris Gulf Lion. Harvijs glābējiem pauda savu notikušā versiju: naktī Bluebelle pārsteigusi gigantiska viļņošanās, kā dēļ nolūzis lielais masts, kura kritiens izraisījis gāzes vada pārrāvumu mašīntelpā, pēc kā izcēlies ugunsgrēks. Jahta esot tik ātri apmetusies otrādi, ka viņam neesot izdevies vairāk nevienu izglābt. Mazo meitenīti, kuru viņš nezin kāpēc dēvēja par Teriju Džo, viņš jau noslīkušu savācis tikai mazliet vēlāk.
Ekspertīze secināja, ka septiņgadīgā Renē patiešām noslīkusi, taču piekrastes apsardzes izmeklētājiem jau sākotnēji raisīja aizdomas Harvija vēstījums un jo sevišķi teju absolūts emociju deficīts, to visu vēstot. Viņu iztaujāja vairākas dienas pēc kārtas. Un tad kādas kārtējās tādas iztaujāšanas laikā telpā ieskrēja virsnieks un pavēstīja, ka atrasts vēl viens Bluebelle katastrofā izdzīvojušais – vēl viena meitenīte. Harvijs esot teju vai paģībis, taču pietiekami ātri atguvies, nomurminājis kaut ko par vēl vienu laimīgu gadījumu, tad piecēlies un vienkārši izgājis no nopratināšanas istabas. Nezin kāpēc tajā stresa pilnajā momentā neviens viņu pat necentās aizkavēt.
Bet nākamās dienas rītā no moteļa, kurā bija izmitināts Harvijs, policijā pienāca ziņa, ka viņš izdarījis pašnāvību. Viņš bija atstājis vēstuli savam draugam Džeimsam: “Esmu cietis katastrofu. Es nevaru turpināt. Es aizeju. Man noriebusies mana dzīve, un es nezinu, ko ar to darīt…”
Harvija pagātne un Terijas nākotne
Kad Terija bija atguvusies tiktāl, ka varēja sniegt sakarīgus paskaidrojumus, viņa izstāstīja, ka nav bijis nekāda masta bojājuma un ugunsgrēka uz jahtas, jūra bijusi pilnībā mierīga, ieskaitot arī to, kā un kādu tajos mirkļos redzējusi Harviju.
Pamazām atklājās arī detaļas par baisā slepkavas iepriekšējo dzīvi. Visas viņa piecas iepriekšējās laulības bija neilgas, turklāt viena no tām beidzās ar dīvainos apstākļos notikušu kārtējās sievas un viņas mātes bojāeju. Proti, 1949. gada 21. aprīlī Harvijs kopā ar viņām automašīnā atgriezies no kinoseansa. Kādā brīdī uz tilta viņš nenovaldīja stūri, iztriecās cauri margām un iekrita upē, pats pēdējā mirklī spējot izrausties laukā un izdzīvot. Ūdenslīdēji pievērsa uzmanību faktam, ka automašīnas durvis bijušas aizslēgtas, vaļā bijis tikai vadītāja puses durvju logs. Taču Harvijs no šā gadījuma izkļuva absolūti sausām kājām, turklāt vēlāk saņēma arī nesliktu apdrošināšanas prēmiju par dzīvesbiedres bojāeju. Vēl divas reizes viņš bija saņēmis apdrošināšanas naudu par peldlīdzekļu katastrofām, bet tagad bija sagatavojies saņemt arī 20 000 ASV dolāru par savas sestās sievas nāvi. Viss liecina, ka viņa sākusi pretoties, tas piesaistījis kāda no Dipero ģimenes uzmanību, tāpēc Harvijam nācās atbrīvoties no visiem nevēlamajiem savas sievas slepkavības lieciniekiem…
Bet Terija Džo pēc izrakstīšanās no slimnīcas atgriezās Grīnbejā un dzīvoja ģimenē pie savas tantes. Neviens pat necentās jelkad atgādināt tās baisās nakts notikumus. Viņa pati mainīja sava vārda rakstību, kļūstot par Terē. Turklāt viņa allaž pauda, ka neviens psihiatrs tā arī neesot spējis saprast viņas patieso iekšējo stāvokli. Vēlākajos gados viņai pašai bija itin raiba dzīve. Viņa nomainīja vairākus vīrus, laida pasaulē trīs bērnus, mazliet dīvainā kārtā tomēr ļoti pieķērās okeānam, strādāja ūdens resursu regulēšanas un zonēšanas dienestā. Kopā ar psihologu Ričardu Loganu viņa uzrakstīja arī grāmatu “Vienatnē: okeāna bārene”, kurā izklāstīja visu viņai zināmo notikumu gaitu.
Vēlākos gados viņa labprāt piedalījās dažādos publiskos pasākumos un šovos, apspriežot pārdzīvoto. 1989. gadā uz kinoekrāniem parādījās austrāliešu filma “Mirušais bezvējš”, kas padarīja slavenu visā pasaulē aktrisi Nikolu Kidmenu. Var piebilst, ka filma uzņemta pēc Čārlza Viljamsa romāna motīviem, taču gan grāmatas, gan filmas sižets itin patālu esot novirzījies no reālajiem notikumiem.