LLKC atgādina par profilaktiskajiem pasākumiem jaunaudžu aizsardzībai no dzīvnieku postījumiem 0
Rudens ir īstais laiks profilaktisko pasākumu uzsākšanai, lai aizsargātu jaunaudzes pret meža dzīvnieku postījumiem, īpašu vērību pievēršot tieši egļu, priežu, apšu jaunaudzēm un stādījumiem neizmantotās zemēs, norāda Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
LLKC filiāles, Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktora vietniece informācijas un apmācību jomā Sarmīte Grundšteine atgādināja, ka viens no meža atjaunošanas riskiem ir meža dzīvnieku (galvenokārt pārnadžu) dzinumu nokostas galotnes un sānu zari, kā arī stumbru bojājumi. Saskaņā ar zinātnieku pētījumiem vienai stirnai ziemā ir nepieciešami 130 kilogramu koku un krūmu dzinumu, vienam briedim – 650 kilogrami, bet vienam alnim – 2430 kilogrami. Tādēļ laikus jāpadomā par jaunaudžu aizsardzību.
Pēc Grundšteines teiktā, viens no efektīvākajiem aizsardzības veidiem, kā jaunaudzes pasargāt no dzīvnieku postījumiem, ir apstrādāt kociņus ar repelentiem, no kuriem starp pazīstamākajiem ir smērējamā pasta “Cervacol Extra”, kuras sastāvā ir līmviela un silikāta smiltis. Ar repelentu jāapstrādā centrālās galotnes dzinumi aptuveni piecus līdz desmit centimetrus no augšas. To jālieto divus līdz trīs kilogramus uz 1000 stādiem atkarībā no koku sugas. Uz kociņiem repelents saglabājas, sākot no apstrādes brīža līdz nākamā veģetācijas perioda vidum. Repelentu lieto rudenī pēc veģetācijas beigām ik gadu, kamēr kociņi izaug līdz pusotram metram, kad pārnadži vairs nevar tiem nokost galotnes.
Turpretī, lai atbaidītu dzīvniekus ar specifisku smaku, kura tiem asociējas ar plēsēju klātbūtni un darbību, jālieto “Plantskydd”. Ar vienu kilogramu pietiek 1000 kociņu aizsardzībai, un tā darbības laiks ir seši mēneši. Savukārt aizsardzības līdzeklis “Trico” darbojas kā atbaidīšanas līdzeklis, balstoties uz izmantotajām smaržvielām un garšas piedevām, un ir lietošanai gatava ūdens emulsija uz aitu tauku bāzes. Aizsardzības efekts saglabājas līdz astoņiem mēnešiem.
Jāatceras, ka visi iepriekš minētie aizsardzības līdzekļi jālieto sausā laikā pluss grādu temperatūrā.
Jaunaudžu aizsardzībai var lietot arī mehāniskos aizsardzības līdzekļus. Tā, piemēram, kopjot jaunaudzes, var aizzāģēt un aizlauzt kociņus, veidojot dabisko barjeru. Populārs aizsardzības paņēmiens ir nemazgāta (pavēderes) aitu vilna, kuru uzliek pa piciņai uz jaunajiem kociņiem, lai meža dzīvniekiem šādi apstrādāti stādījumi nešķiet pievilcīgi. Vēl viens no iespējamiem risinājumiem stādu galotņu aizsardzībai ir dažādu krāsu klipši, kuri ir viegli izmantojami un, lai kociņam uzstādītu šo palīglīdzekli, nepieciešamas vien dažas sekundes.
Kociņu stumbru aizsardzībai var lietot dažādus sietus, spirāles un citus līdzekļus. Efektīvs, bet samērā dārgs jaunaudžu aizsardzības paņēmiens ir platību iežogošana.
Pieredze liecina, ka aizsardzības līdzekļi palīdzēs aizsargāt jaunaudzes gadījumos, kad meža dzīvnieku blīvums būs optimāls. Tādēļ meža īpašniekiem jāsadarbojas ar vietējiem mednieku kolektīviem un jānoslēdz sadarbības līgumi. Postījumu gadījumā var vērsties vietējā pašvaldības Medību koordinācijas komisijā.
