Latvieši bankrotē Lielbritānijā 5
Parāda dēļ pamet Latviju
Treknajos gados kāda ģimene Rīgā paņēma dzīvokli uz kredīta. Abiem prestižas profesijas, labi apmaksāti darbi. Banka kredītu deva labprāt. Pāris papildus paņēma patēriņa kredītu mitekļa labiekārtošanai. Taču uznāca krīze, ģimenes ienākumi samazinājās, abi zaudēja darbu. No dzīvokļa nācās šķirties, paliekot bankai parādā teju 200 000 eiro. Nebija ne pajumtes, ne darba, tādēļ abi pieņēma lēmumu aizbraukt. Tagad ģimene dzīvo Londonā, ģimenes galva strādā, māmiņa pieskata trīs atvases. Ja viņi izvēlētos nemaksāt par parādu Latvijā, tad par bezpajumtniekiem kļūtu tuvinieki, jo kredīta ņemšanai bankā ieķīlāta radu vienīgā dzīvesvieta. Jaunā ģimene dzimtenē neplāno atgriezties, jo ar Latvijas algām nākamos 20 gadus maksāt parādu un bērnus uzturēt nevarēs. Pēc 20 gadiem bērni jau būs izauguši par īstiem britiem un ar Latviju viņus saistīs tikai miglainas bērnības atmiņas. “Protams, paši esam vainīgi, ka ņēmām kredītu,” ar asarām acīs stāsta māmiņa. “Kas izdarīts, izdarīts, mēs nevairāmies no atbildības. Taču kurš to varēja paredzēt?”
Kāda cita triju bērnu māmiņa Lielbritānijā slēpjas no parādu piedzinējiem. Pirmo kredītu Latvijā ņēma brīdī, kad vecākajam dēlam vajadzēja uzvalku izlaidumam. Dēla tēvs tā vietā, lai palīdzētu ar naudu, ierosināja uz izlaidumu vispār neiet… Māte ātro kredītu paņēma nedomājot. Diemžēl dzīvē neveicās – algas samazināšana, nopietnas veselības problēmas, vēl citi izmisumā ņemtie ātrie kredīti. Galu galā vienīgais risinājums bija doties prom. Sievietei Lielbritānijā ir veiktas vairākas nopietnas operācijas, šobrīd viņa dzīvo no pabalstiem. Ja arī Latvijas parādu piedzinēji viņu Lielbritānijā atradīs, tad izdarīt neko nevarēs, jo pabalstus aiztikt Lielbritānijā nav atļauts.
Šie ir tikai divi stāsti par latviešiem, kurus piespiedu prombūtnē aizveduši kādreiz ņemtie kredīti – gan bankās, gan dažādās ātro kredītu kompānijās, gan arī studiju kredīti. Šādu bēdubrāļu ir daudz. Par saviem parādiem viņi visbiežāk izvairās runāt atklāti. Dažam iegādātais īpašums jau sen atņemts, palikuši vien milzīgi parādi, ko ar Anglijas algu kaut kad nākotnē plāno nomaksāt, cits cer, ka no parādu piedzinējiem ārzemēs varēs noslēpties.
Privātpersonas bankrots
Viens no risinājumiem, kas palīdz atbrīvoties no parādiem, ir privātpersonas bankrota procedūras uzsākšana. Došanās uz Lielbritāniju, lai bankrotētu, bija īpaši populāra pirms vairākiem gadiem. Šobrīd tie, kuri to vēl nebija paspējuši, steidz pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības izmantot labvēlīgos britu likumus savā labā. Statistikas datu, cik bankrotētāju nāk no Latvijas, nav, taču 3 – 5 procenti no bankrota procedūru pieteikumiem Lielbritānijā nāk no ārzemniekiem.
Jāņem vērā, ka, lai varētu pieteikties bankrota procedūrai, Anglijā jābūt nodzīvotiem vai tur jābūt savam biznesam vismaz sešus mēnešus.
Ukrainis palīdz bankrotēt Anglijā
Ukrainis Andrejs Smoļenko ir sertificēts parādsaistību konsultants no Mančestras. Viņa klientu lokā pamatā ir austrumeiropieši, jo viņš runā gan angliski, gan krieviski. Izrādās, ka Anglijā un Velsā ir iespējami veseli septiņi risinājumi parādsaistībām, bankrots ir tikai viens no tiem.
“No šā gada 6. aprīļa visi privātpersonu bankrota pieteikumi jāaizpilda tiešsaistē. Pēc iesnieguma nosūtīšanas speciāli nozīmēta amatpersona iesniegumu izvērtē un pieņem lēmumu. Iespējams, tiks uzdoti papildjautājumi, visbiežāk pa telefonu vai e-pastu. Vairs nav nepieciešams doties uz tiesu runāties ar tiesnesi. Tā ir milzīga priekšrocība godīgiem parādniekiem – pieteikt bankrotu šādā veidā. Pieteikuma cena ir 680 mārciņas,” stāsta parādsaistību konsultants. Jāpiebilst, ka juridiskās firmas par šādu pakalpojumu pieprasa vēl tikpat – no 700 līdz 900 mārciņu. Bankrota procedūrai Lielbritānijā nav obligāta jurista vai parādsaistību konsultanta palīdzība. Var doties uz labdarības organizāciju “Citizens Advice Bureau” (“CAB”), kas konsultē pilnīgi par brīvu.
Pēc tiesu nodevas samaksāšanas 28 dienu laikā tiks izdots bankrota orderis. Tad lieta tiek nodota administratoram, kas risinās problēmas ar kreditoriem un īpašumu.
“Administrators runā ar parādnieku, izmeklē lietu, pārbauda, kur bankrota pieteicējs strādā, kur dzīvo, vai ir bankas konti. Ja cilvēks cenšas melot, piemēram, stāsta, ka nodzīvojis Anglijā sešus mēnešus, taču patiesībā ir bijis tikai vienu, tad bankrota process var tikt apturēts. Pēdējā laikā viss tiek regulāri pārbaudīts. Ja rodas aizdomas par krāpšanu, tad var sākt izmeklēšanu – sazināties ar Latvijas amatpersonām un kreditoriem, izprasīt informāciju, ir pat atļauts ierasties dzīvesvietā. Ja pieķer melos, tad process tiks apturēts, cilvēku var saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu. Esmu dzirdējis par atsevišķiem gadījumiem, kad tikušas ierosinātas krimināllietas,” stāsta konsultants.
“Kamēr bankrota procedūra nav noslēgusies, cilvēks nevar ņemt kredītu, kas ir lielāks par 500 mārciņām, neatklājot, ka ir uzsākta bankrota procedūra. Diemžēl nevarēs būt kompānijas direktors šos 12 mēnešus, dažu profesiju pārstāvji, piemēram, juristi, banku darbinieki, militāristi, policisti nevarēs turpināt savu darbu un karjeru. Īpašums lielākoties tiks pārdots vai atdots kreditoram, kredītreitings būs sabojāts. Tas nozīmē, ka piecus gadus pēc bankrota pasludināšanas būs sarežģīti dabūt jebkādu aizdevumu,” brīdina Andrejs Smoļenko.
Britu bankrotu šeit neatzīst
“Ja cilvēks bankrotē Anglijā un Velsā, tad bankrots ir jāatzīst Eiropas Savienībā un Latvijā saskaņā ar ES likumiem,” apgalvo parādsaistību konsultants.
Taču ir dzirdēts, ka Latvijas bankas Apvienotās Karalistes bankrotu neatzīst. To apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace: “Attiecīga likuma par sekundāro maksātnespēju Latvijā nav, tādēļ mūsu valstī nav nešaubīgi vienveidīgi piemērojamas sistēmas, kā atzīt citā ES dalībvalstī notikušu fiziskās personas maksātnespēju vai bankrotu.” Latvijas Maksātnespējas aģentūrā gan iebilst, ka pārrobežu maksātnespējas procedūrām piemērojama ES Padomes 2000. gada 29. maija regula (EK) nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām.
A. Smoļenko apgalvo, ka 80 – 90% no viņa klientiem, kas bankrotē Anglijā un Velsā, tiek atzīti par bankrotējušiem arī Latvijā bez jebkādām problēmām: “Lielās bankas parasti sadarbojas. Taču ir arī mazie kreditori – elektrības, gāzes piegādātāji, dažas pašvaldības, tie, kas var pārdot parādus parādu piedzinējiem, nebrīdinot par bankrota procedūras sākšanu Anglijā. Ja bankrota procedūra tiek veikta korekti un kredītiestādes ir brīdinātas par sākto bankrota procedūru, tad parasti visi pilnībā sadarbojas.”
Praksē ir divi scenāriji, norāda Baiba Melnace: “Parādnieks Lielbritānijā savam administratoram godīgi norāda vai arī nenorāda saistības pret Latvijas bankām. Ja nenorāda, tad nekāda sadarbība un parādu norakstīšana, protams, nav iespējama un banka laika gaitā parāda lietu iztiesās, tiesa to nodos zvērinātiem tiesu izpildītājiem un pret parādnieku attiecīgi tiks vērsta piedziņa neatkarīgi no norisēm Lielbritānijā.
Savukārt, ja saistības ir norādītas, atkal ir divas iespējas.
Lielbritānijas administrators Latvijas bankai paziņo par uzsākto maksātnespējas procesu. Lai varētu sākt ķīlas realizācijas procesu, banka parasti sazinās ar parādnieku, lai saņemtu atļauju ķīlas pārdošanai, notiek pārdošana, parādu dzēšana. Tā ir veiksmīgākā situācija, ja parādnieks atsaucas bankas aicinājumam sadarboties.
Otrā gadījumā (ja parādnieks nekontaktējas ar banku) var gadīties, ka, nesaņemot atļauju ķīlas realizācijai, bankai ir jāiet caur tiesu, pēc tam jāsadarbojas ar tiesu izpildītājiem. Tas var vilkties ilgāk nekā maksātnespējas process Lielbritānijā. Tas nozīmē, ka saistības it kā ir jau dzēstas, bet ķīla tiek pārdota jau pēc šā lēmuma un gadījumā, ja ķīlas pārdošanā iegūtā summa nesedz parādu (un tā ir bieži ar treknajos gados ņemtajiem kredītiem), parādniekam joprojām paliek saistības pret banku. Tātad ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša parādnieka: vai viņš norāda savas saistības un vai sadarbojas ar banku,” rezumē Komercbanku asociācijas pārstāve.
To, ka banka ķersies klāt Latvijā palikušajam galvotājam vai ķīlai, atzīst arī Andrejs Smoļenko. “Tad galvotājam pašam vajadzēs jurista palīdzību…” viņš nosaka.
Latvijas Maksātnespējas aģentūrā skaidro, ka gan Latvijā, gan citās ES valstīs maksātnespējas procesa pasludināšana vienlaikus nozīmē arī parādnieka mantas pārdošanu: “Apstāklis, ka ir pasludināta bankrota procedūra, nenozīmē, ka parādnieka aktīvi tiks aizsargāti pret atsavināšanu. Attiecīgi bankrota procedūras uzsākšana Lielbritānijā neietekmē kreditora lietu tiesības attiecībā uz fiziskajai personai piederošiem aktīviem, kas atrodas Latvijā. Maksātnespējas administrācija uzskata, ka nodrošinātais kreditors var izmantot savu lietu tiesību un vērst piedziņu pret parādnieka ieķīlāto mantu arī pēc tam, kad parādniekam pabeigta bankrota procedūra Lielbritānijā.” Vienīgais atvieglojums esot, ka banka nevar vērst citas piedziņas pret fizisko personu kā tikai izmantot savas tiesības saņemt savu prasījumu apmierinājumu no ķīlas.
Slēpšanās – pagaidu risinājums
Vai Latvijas parādpiedzinēji var atrast parādnieku arī Anglijā, interesējos pie Andreja. “Viņi var un to arī veiksmīgi dara. Pēdējā pusgada laikā Latvijas parādpiedzinēji sākuši sadarboties ar Lielbritānijas parādpiedzinējiem. Ja atvērts konts Anglijas bankā, cilvēks ir pieteicies kredītkartei vai citām lietām, tad atrast ir viegli. Tas nemaz nav tik dārgi – nolīgt britu parādu piedzinēju kompāniju, lai atrastu kādu konkrētu personu,” skan atbilde. Tātad slēpšanās nav risinājums?
“Tas ir tikai pagaidu risinājums. Parāds tāpat nepazudīs, un, jo ātrāk šo problēmu risinās, jo labāk!” skan Andreja Smoļenko pēdējais padoms.
UZZIŅA
Saskaņā ar oficiālo statistiku Anglijā un Velsā 2015. gadā sevi par maksātnespējīgu ir pasludinājušas gandrīz 79 996 privātpersonas.
Vēl pastāv iespēja panākt labprātīgu individuālu vienošanos, kur galarezultāts ir būtībā tas pats. To pērn izvēlējās gandrīz puse no maksātnespējīgajiem rezidentiem – 39 993.
Kopš 2009. gada ir pieejama procedūra, saukta par parādu atvieglošanas orderi, ko izvēlējās 24 175 briti. Tas ir viens no vieglākajiem veidiem, kā tikt vaļā no parādiem, taču cilvēkam jāatbilst visiem kritērijiem – ienākumiem jābūt zem 50 mārciņām mēnesī, parādiem ne lielākiem par 20 000 mārciņām, nedrīkst piederēt nekas vērtīgāks par 1000 mārciņām.
Latvijā ir izveidots Konsultāciju un mediācijas centrs, kas sniedz bezmaksas konsultācijas tiem, kas nonākuši maksātspējas grūtībās. Iespējamas arī anonīmas konsultācijas, kā arī attālinātās konsultācijas pa telefonu +371 27335508 vai e-pastu info@kmc.org.lv
