Ķīnas bruņošanās rada draudus Taivānai 0
Ķīnas aizsardzības finansējums 20 gadu laikā būtiski pieaudzis un pieauguši arī Ķīnas pūliņi bruņojuma ražošanā, radot draudus Taivānai. Ķīna ieguvusi jaunas kodolzemūdenes un dīzeļzemūdenes, stratēģiskos bumbvedējus, iznīcinātājus, agrīnās brīdināšanas un kontroles lidaparātus, ballistiskās un pretgaisa aizsardzības raķetes. Daļa šā bruņojuma iepirkta no Krievijas, bet daļa ražota Ķīnā. “Ņemot vērā nemitīgo bruņošanos, Ķīnas komunistu režīms līdz 2020. gadam būs spējīgs ar spēku ieņemt Taivānu,” teikts ziņojumā. Aptuveni trešdaļa Ķīnas armijas spēku izvietota teritorijā pie Taivānas šauruma. Neskatoties uz militārajiem draudiem, Taivāna samazina aizsardzības budžetu, un nākamgad paredzēts samazināt karavīru skaitu no pašreizējiem 240 000 līdz 215 000.
Ķīnas un Taivānas attiecības ir uzlabojušās kopš 2008. gada, kad par prezidentu kļuva Pekinai draudzīgās Gomindana partijas pārstāvis Ma Jindzju. 2010. gadā tika noslēgts plašs tirdzniecības līgums, kas tiek raksturots kā drosmīgākais solis centienos panākt izlīgumu starp abām valstīm, tomēr kritiķi norāda, ka tas apdraud Taivānas neatkarību. 1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, “de facto” radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpina dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt, nepieciešamības gadījumā lietojot spēku.