Kas jāliek aiz auss pirms ārstniecības augu lietošanas? 0
Ārstniecības augus lietojot, jāievēro, ka tiem var piemist ne tikai ārstējošas īpašības, bet arī blakus efekti, kam var būt nesaderība ar citiem vienlaicīgi lietotiem medikamentiem. Tāpēc pirms jebkura ārstniecības auga lietošanas no drošiem avotiem būtu jāizzina tā pozitīvie un negatīvie iedarbības aspekti. Farmaceits uzsver, ka nekad nevajag lietot drogas, ja ir redzams pelējums, krāsas, smaržas izmaiņas, jo dažus augus bojājošas sēnītes izdala indīgas vielas.
Populārākie augu pielietošanas veidi ir uzlējumā, novārījumā vai aukstajā macerātā. Lai pagatavotu uzlējumu, ar glāzi verdoša ūdens aplej noteiktu drogu vai drogu maisījumu. Trauku pārklāj un nostādina 5-10 minūtes, tad nokāš. Vispārpieņemtais ūdens daudzums ir 150 mililitri tasē. Nepieciešamo drogas daudzumu nesver, bet nomēra ar tējkaroti vai ēdamkaroti. Parasti dzer trīs tases zāļu tējas dienā. Zāļu tējas kā uztura bagātinātājus parasti lieto siltas vai karstas, tādēļ tās ikreiz vajadzētu gatavot svaigas.
Novārījumu parasti gatavo, aplejot zināmu daudzumu drogas vai drogu maisījuma ar aukstu ūdeni, uzvāra, turpina vārīt uz lēnas uguns 5-10 minūtes, nokāš. Iesaka arī drogu apliet ar ūdeni un uzbriedināt vismaz 5-10 minūtes, pēc tam viegli vārīt 10 minūtes. Pēc nokāšanas papildina ar ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Mizas, sakņu, sēklu drogas pirms apliešanas ar ūdeni mēdz pulverizēt, lai ievainotu šūnu sieniņas un labāk izdalītos aktīvā viela.
Auksto macerātu pagatavo, drogu aplejot ar dzeramo ūdeni, tad atstāj stāvēt 6-8 stundas istabas temperatūrā, pēc tam nokāš. Auksto macerātu visbiežāk gatavo no drogām ar augstu gļotvielu saturu (alteja saknes, Īslandes ķērpis, lina sēklas), jo sildot var samazināties gļotu viskozitāte.
Vispārpieņemts ir nosacījums, ka uzlējumus gatavo no drogām, ko iegūst no augu virszemes daļām, bet novārījumus – no saknēm, sakneņiem, mizām. Taču stingri novilktas robežas zāļu tēju gatavošanas paņēmiena izvēlē nav. Ja zāļu tējas gatavo no svaigas drogas, jāņem vērā, ka trīs daļas svaigas drogas ir līdzvērtīgas vienai daļai sausas drogas. Zāļu tējas jāgatavo no sagrieztām vai citādi sasmalcinātām drogām. Aromātisko zāļu tēju vajadzētu gatavot traukā ar vāciņu, lai samazinātu ēterisko eļļu zudumu ar tvaikiem.
Farmaceits atzīmē, ka ir daži tehnoloģiski nosacījumi, kuri jāņem vērā, gatavojot zāļu tējas. Ja drogas satur ēteriskās eļļas, tad parasti gatavo uzlējumus. Drogas, kuru sastāvā ietilpst triterpēnu saponīni (piemēram, gaiļbiksītes saknes), gatavo tikai novārījumos. Tāpat tikai novārījumus gatavo no drogām, kuru sastāvā ir antraglikozīdi (laksatīvie līdzekļi). Arī šeit pastāv zināmas nianses: rabarberu sakņu un krūkļu mizu novārījumi jānokāš karsti, bet sennu (kasiju) lapu novārījumam jāļauj pilnīgi atdzist, lai nogulsnētos sveķvielas, kuru klātbūtne izsauc nepatīkamu blakusiedarbību.
“Benu aptieku” farmaceits atgādina, ka ārstniecības augi uzmanīgi jālieto hroniska klepus gadījumā (šajā gadījumā jāapmeklē ārsts). Drogas labāk lietot akūta klepus gadījumā. Tāpat uzmanīgi jālieto “nieru tējas” un asiņošanu mazināšanas tējas, jo tad parasti nepieciešama ārsta konsultācija.
