Būs stingrāka kārtība saistībā ar selekcionētu šķirņu izmantošanu augkopībāu 0
Lai veicinātu efektīvāku selekcionāru tiesību īpašnieku atlīdzības iegūšanu, tādejādi cerot uz sekmīgāku sapratni starp selekcionāriem un lauksaimniekiem, valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā.
Spēkā esošais likums nosaka, ka nevienai personai bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nav tiesības izmantot aizsargātu šķirni, kas savukārt nozīmē, ka par aizsargātas šķirnes izmantošanu ir jāmaksā likumā noteiktā atlīdzība.
Lai nodrošinātu lauksaimniecisko ražošanu, likumā ir noteikts, ka lauksaimniekiem ir tiesības bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) izmantot pašaudzētu sēklu pavairošanai, kas iegūta viņu īpašumā vai lietošanā esošajos laukos, par to samaksājot likumā noteikto atlīdzību.
Izmaiņas likumā paredz abām iesaistītajām pusēm papildu tiesības un pienākumus, lai padarītu atlīdzības iegūšanu efektīvāku. Tāpat likumā precizēta kārtība, kādā lauksaimnieki informē par aizsargātas šķirnes pašaudzētas sēklas izmantošanu pavairošanai savā saimniecībā, paredzot arī atbildību par informācija nesniegšanu.
Kā norāda ministrijā, atlīdzība ir būtisks finanšu resurss ne tikai jaunu šķirņu selekcijai, bet arī aizsargāto šķirņu uzturēšanai ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi ne tikai maksāt atlīdzību par aizsargātas šķirnes izmantošanu savā saimniecībā, bet arī veicināt izpratni un sadarbību starp selekcionāra tiesību īpašniekiem un lauksaimniekiem.
Lai gan likumā ir noteikts, ka lauksaimniekiem ir jāsniedz atbilde uz selekcionāru tiesību īpašnieka pieprasījumu par aizsargāto augu šķirņu pašaudzētas sēklas izmantošanu pavairošanai, pēc Latvijas Sēklaudzētāju Asociācijas sniegtajām ziņām par pēdējiem trīs gadiem, informācijas pieprasījumu un saņemto atbilžu proporcija ir šāda:
1) 2015.gadā izsūtīts 4681 informācijas pieprasījums un saņemtas 225 atbildes;
2) 2016.gadā izsūtīti 5110 informācijas pieprasījumi un saņemtas 210 atbildes;
3) 2017.gadā izsūtīti 5465 informācijas pieprasījumi un saņemtas 239 atbildes.
ZM norāda – grūti secināt, vai lauksaimnieki neizmanto aizsargātās šķirnes pašaudzētu sēklu vai apzināti ignorē selekcionāru tiesību īpašnieku pieprasījumus. Pat ja lauksaimnieks informāciju par Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā iekļauto šķirņu izmantošanu ir sniedzis, selekcionāru tiesību īpašniekiem trūkst mehānismu, kā pārbaudīt sniegto informāciju.
Veidojoties lauksaimnieku izpratnei par jaunu šķirņu nozīmīgumu lauksaimniecības produkcijas ražošanā, nostiprināsies izpratne par selekcionāru tiesību ievērošanu, prognozē ministrijā. Plānots, ka tādējādi Latvijas selekcionāriem būs iespēja uzlabot un modernizēt selekcijas darbu, radot jaunas, potenciāli augstražīgas, slimību izturīgas, vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotas un konkurētspējīgas šķirnes, kas nākotnē varētu būt par pamatu produktivitātes kāpumam valstī kopumā.
Likumprojekts attiecas uz selekcionāra tiesību īpašniekiem, kuru šķirnes jau ir iekļautas Reģistrā, un uz tiem selekcionāriem, kas vēlas reģistrēt šķirnes Reģistrā. Likumprojekts attiecas arī uz lauksaimniekiem, kas izmanto aizsargātas augu šķirnes. Informācija par aizsargātu šķirņu izmantošanu jāsniedz lauksaimniekiem, kuri audzē likumā noteiktās sugas platībās, kas pārsniedz 20 ha, vai attiecībā uz kartupeļiem – 3 ha, tas ir, apmēram 5500 lauksaimniekiem.
Izmaiņas likumā vēl tiks skatītas Saeimā.
