Arnolds Auziņš “Nevīstošā saulespuķe” 0

“Vēl jau es kādu brīsniņu ķepurošos, drūmi prātoja riteņbraucējs. Ķelli nolikšu rudenī, kad daba arī pošas uz dusu, koki nomet lapas, salna nokož ziedus, gājputni aizlaižas uz siltām zemēm, bet manīgie dzīvnieki ielien alās, lai gulētu līdz nākamajam pavasarim…”

Lasīt citas ziņas
Reklāma
Reklāma

 

“Vēl jau es kādu brīsniņu ķepurošos, drūmi prātoja riteņbraucējs. Ķelli nolikšu rudenī, kad daba arī pošas uz dusu, koki nomet lapas, salna nokož ziedus, gājputni aizlaižas uz siltām zemēm, bet manīgie dzīvnieki ielien alās, lai gulētu līdz nākamajam pavasarim…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Garu dzīvi nodzīvojušais Alvils Zeltiņš nonāk slimnīcā vēžinieku nodaļā starp daudziem līdzīgiem un saprot, ka ļoti grib vēl paveikt virkni labu darbu: izprast meitas ģimeni, mīlēt mazbērnus, atzīties mīlestībā sievai, izglābt kaimiņu puisi no bīstamas situācijas. Viņam vien jāsagaida ārstu atzinums pēc operācijas…

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.