4. Neizrādiet jūtas pret savu otru pusīti. 7
Ja jūs nekad neizrādiet simpātijas vai mīlestību pret savu dzīvesbiedru bērnu acu priekšā, atvasei neattīstās izjūta par to, kas ir mīlestība vai kā tā varētu izskatīties. Ja jūs bērnu acu priekšā bieži noraidāt dzīvesbiedru, draudat ar šķiršanos, jūs radāt bērnā augsni hroniskām dusmām, aizvainojumam. Ja jūs jau esat šķīrušies un esat auksti, distancēti, dusmīgi, viens otru vainojoši, jūs neapzināti sūtāt ziņu bērnam, ka jūsu bijušais dzīvesdraugs ir iemesls, kādēļ esat šķīrušies un jums jābūt tam vecākam, kuram bērns dotu priekšroku. Tas ir ceļš uz atsvešināšanos no vecāka.
5. Sodiet neatkarību un atdalīšanos no jums.
Kad mēs sodām bērnus par to, ka viņi aug un kļūst neatkarīgāki, mēs raisām viņos vainas izjūtu par to, kas ir normālas attīstības vajadzības. Tas viņos var izraisīt nedrošību, sacelšanos, asociālu uzvedību (piemēram, fizisku pašsavainošanos) un radīt citas uzvedības problēmas, kas palīdzētu viņiem veidoties kā neatkarīgam cilvēkam.
6. Apieties ar bērnu kā jūsu pašu dzīves turpinājumu.
Ja jūs izturaties pret bērna izskatu, uzvedību, atzīmēm un to, cik draugu viņam ir, tā, it kā bērns būtu jūsu kopija vai īpašums, jūs iemācāt, ka jūs nevis mīlat viņu par to, kas viņš ir, bet par to, cik labi viņš izpilda jūsu prasības vai liek jums justies labi. Tas veido no viņiem lūdzējus, nevis darītājus, un viņi vienmēr uztrauksies, vai ir gana labi.
7. Iejaucieties bērna attiecībās.
Vadot un kontrolējot katras bērna attiecības, sākot ar draugiem un skolotājiem, jūs kavēsiet atvases brieduma veidošanos. Piemēram, ja jūsu bērnam ir nepatikšanas skolā un jūs uzreiz skrienat runāties ar skolotājiem, lai viņu glābtu, vai regulāri mācāt bērnu, kā viņam draudzēties, bērns neiemācīsies piedzīvot asākas attiecību šķautnes un kā tajās meklēt pašam savu ceļu.
8. Pārlieku aizsargājiet bērnu.
Ja mēs sargājam bērnu no ikvienas problēmas un emocijas, tas viņā rada izjūtu par to, ka viņš var darīt visu, ko vien vēlas. Tas var radīt uzpūstu pašapziņu un novest līdz narcismam. Viņš gaidīs, ka dzīve būs vieglāka, nekā tā ir patiesībā. Un viņš kļūs depresīvs vai apjucis, kad nesaņems to, ko domās – ir taču pelnījis.
Pēc huffingtonpost.com materiāla
