3. Kā es jūtos? 0
Mums vienmēr jāatceras, ka garīgā veselība ir galvenais. Ieklausieties sevī uzmanīgi, it īpaši, ja pamanāt, ka katras dienas beigās izjūtat skumjas vai vilšanos. “Uzdodiet sev jautājumu, kāpēc tas notiek, un ko jūs varat darīt. Noskaidrojiet iemeslus un izlemiet, kā reaģēt uz situāciju tuvākajā nākotnē, lai skumjas un vilšanās netransformētos par pastāvīgu neapmierinātību un aizkaitināmību. Citādi tas var novest pie uzvedības izmaiņām, “- iesaka Džons Gredens, Mičiganas Universitātes depresijas pētniecības centra direktors.
4. Kā es liku justies citiem?
Mēs ne vienmēr uzdodam sev šo jautājumu. Tas īpaši noderīgs tiem, kam patīk pārcilāt atmiņā citu nodarītās pārestības. Ieklausieties dzen gudrībā: “Ja cilvēki pamanīs tavu kļūdu un mēģinās parādīt tevi sliktā gaismā, apmelos un nomelnos tevi, pakāpies soli atpakaļ un pavērtē sevi. Neglabā sevī naidu, nepiedalies strīdos, neizej no rāmjiem, nedusmojies un neapvainojies. Vienkārši uzvedies tā, it kā neko no tā nebūtu manījis vai dzirdējis. Galu galā ļaunu vēlošie pazudīs paši no sevis”. Vai mums pietiek empātijas vai vienkāršas uzmanības pret cilvēkiem mums blakus?
5. Ko rīt es varu izdarīt labāk?
Jautājums sev jāuzdod, ja ir skumji par kādām pieļautām kļūdām, neveiksmēm. Neviens nav ideāls. Mēs visi varam kļūdīties – un tomēr mēs joprojām esam šeit. Tie, kuri dejo, labi zina, cik svarīgi ir laikus pārnest svaru no vienas kājas uz otru, lai pārvietotos vai veiktu pagriezienu. Pretējā gadījumā jums vienkārši kājas sapīsies. Līdzīgi šeit – neieciklējies uz neveiksmi, „pārnes” savu svaru un dod sev impulsu virzīties tālāk. Neveiksmes, lai kā mūs satrauktu, dod mums arī ko labu – skaidrību. Kad putekļi nosēžas un mēs beidzam vainot sevi vai apstākļus, mēs sākam redzēt daudz tālāk – kas jādara, lai kustētos pareizajā virzienā.
