Pirms 190 gadiem, 1822. gada 9. martā, ņujorkietis Čārlzs Greiems pirmo reizi vēsturē patentēja zobu protēzes. Mākslīgos zobus, izmantojot dzīvnieku vai mirušo cilvēku zobus, kā arī ziloņkaulu un koku, praktizēja jau senie etruski Itālijā 700 gadu pirms mūsu ēras.

Aizvietotājus ar zelta stieplītēm piestiprināja pie veselajiem zobiem tukšajās vietās. Minētie materiāli plaši tika izmantoti līdz pat 19. gadsimta vidum, kad tehnoloģijas attīstījās tiktāl, lai ķertos pie plašākam pacientu lokam pieejama porcelāna un kaučuka (izmantoja īpaši cietinātu gumiju). Senatnē protēzisti nebija ārsti – tie nāca no zeltkaļu un ziloņkaula apstrādātāju aprindām.