Latviskā pirts procedūra 5
Patlaban “Āriņos” piedāvā divu veidu pirtis – saunu un dūmu pirtiņu. Kopš pēc pieredzējušo pirtnieku Aelitas un Jura Batņu padomiem uzcelta dūmu pirtiņa, apmeklētāji visbiežāk izvēlas to. – Mitrā gaisā vieglāk elpot, arī gariņš vieglāks, – skaidro pirtniece, kura tuvākajā laikā iecerējusi uzcelt vismaz vēl vienu pirtiņu, kādas nav ne tuvākajā, ne tālākajā apkārtnē.
Līgai un Aivaram pirts ir kā otra baznīca. – Pirtī mana dvēselīte ar Dieviņu runājas, – saimniece šajos vārdos pauž savu pirts filozofiju. – Arī apmeklētāju zināšanas par pirti pēdējos gados tikai gājušas plašumā. Cilvēki brauc pie mums ne tikai izbaudīt pirts procedūru, bet arī gūt estētisku baudījumu. Ļaudis novērtē skaistajā apkārtnes ainavā iekļautās pirtsvietas, kā arī kvalitatīvas un skaistas, ar mīlestību sarūpētas pirtslietas.
Saimniece pirts procedūrai sāk gatavoties agri no rīta. Vācot zālītes gaidāmo ciemiņu slotiņām, ņem vērā konkrēto cilvēku vecumu un kaites. Dot tālāk otram cilvēkam nedrīkst vienīgi apses slotas, jo līdz ar tām nododam arī slotiņā sakrājušās negācijas.
– Ejot pirtī, vēlams padomāt, no kā tajā vēlaties atbrīvoties. Varbūt kādam gribam palūgt piedošanu – to vislabāk darīt ievu pirtī. Atbrīvojoties no visa nevajadzīgā un liekā, bieži vien tieši pirtī enerģētiski tiek likti pamati kaut kam jaunam. Tādēļ pēc pēriena var braukt arī ar kādu skaistu vēlēšanos, piemēram, sagatavot sevi tam, lai kādam pateiktu, cik ļoti viņu mīlat…
“Āriņu” pirtis glabā daudz stāstu. Citreiz perot fiziski jūtams, ka slotiņa kļūst aizvien smagāka un smagāka… Cilvēks, kurš atbraucis nomākts un nerunīgs, vienā brīdī atmaigst, jo ir atbrīvojies no gadiem ilgi krāta smaguma. Tiesa, no tā visa jāspēj atbrīvoties arī pirtniecei, tāpēc vairāk par četriem klientiem nedēļā viņa pagaidām nepieņem.
Pirts procedūra ilgst vismaz piecas stundas. Līga katrreiz cenšas piedāvāt kaut ko mazliet atšķirīgu, lai saglabājas pārsteiguma moments. Laika gaitā gūtā pieredze liecina, ka no iešanas pirtī vislielāko labumu gūst tie, kuri to dara nesteidzīgi, ieklausoties savās izjūtās. – Pirts nav vieta rekordiem. Ja kaut kas no darītā sagādā diskomfortu, uzreiz jāsaka. Nevajag ciesties un gaidīt, kad kļūs pavisam slikti. Tāpat ļaudis reizēm kļūdaini domā – jo pirtī karstāk, jo labāk. Patiesībā optimāla gaisa temperatūra ir līdz +60 °C, lielākā karstumā organismam jau tiek darīts pāri, jo tā ir milzīga slodze sirdij.
Pirts procedūra sākas ar iesildīšanos. Pirtsmīļi tiek noguldīti uz lāviņām, vīrs un sieva – uz vienas, ar galvām kopā. Iesildīšanās galvenais mērķis – sagatavot miesu un garu pirts mistērijai. Pēc ievaddaļas pirtniece kopā ar ciemiņiem dodas laukā padzert tēju. Dažiem šis brīdis šķiet piemērots, lai izmēģinātu kāju vanniņas.
Pēc tam jādodas atpakaļ pirtī uz skrubēšanu, kurā ietilpst ķermeni attīroša procedūra un masāža. Pēc pēriena pirtniece iemasē ķermenī medu. Āda kļūst maiga un samtaina, jo arī medus izvelk no cilvēka organisma visus uzkrātos sārņus.
Kā zvaigžņu lietū…
Tad, aplejot ķermeni ar siltu ūdeni, visu netīro aizskalo projām. – Cilvēki, kuri spējuši pilnībā nodoties pirts procedūrai, šo brīdi salīdzina ar meditāciju, – stāsta pirtniece. Var lēkt arī dīķī, vēlreiz noskaloties lielajā kubulā vai pagulēt ziedu pļavā. Tad seko lielais pēriens: vispirms ar apsīti, pēcāk sievietēm ar liepas, vīriešiem ar ozola, pēc tam ar bērza vai ziedu slotiņu un pašās beigās ar aizsargājošo pīlādža slotiņu. Beigās visi dodas uz dīķi, kur pirtnieks peramo kādu laiku patur uz rokām. – Katram šajā brīdī, protams, ir citas izjūtas, bet daudzi teikuši, ka jutušies kā paradīzē vai zvaigžņu lietū. Lai piedzīvotu labsajūtu, svarīgi pilnībā atbrīvoties un ļauties pirtnieka gādībai.
Pēc pirts procedūras var vēl kādu brīdi uzkavēties pirtiņā, nesteidzīgi parunāties, palutināt sevi ar atspirdzinošu dzērienu. Pirtniece to gatavo, saldētām meža ogām uzlejot vēsu ūdeni. Vienkārši un vienlaikus ļoti garšīgi un veselīgi. Tie, kuri vēlas, pēc pirts var uzkost dārzeņus, bet neko smagu ēst nevajadzētu.
Sākumā Līga un Aivars domājuši, ka viņu bizness būs sezonāls, bet ļaudis ir gatavi braukt pēc pēriena visu gadu, arī galdnieka darbnīcā miera periodu nav. Vienīgi ziemā kādu brīdi var veltīt saviem vaļaspriekiem. Līga ar lielu prieku tamborē pirtnieku cepures. Viņasprāt, pārējiem pirtī galvassegas nav vajadzīgas, jo var uzlikt kļavu slotiņu. Savukārt pērējam, starp pērieniem izejot laukā, jāatceras noņemt cepuri, lai atvēsinās galva.
Septiņus gadus Līgas lielākais vaļasprieks bijis teikvando. Viņa jūsmo par treniņos ietvertajām meditācijām pie jūras, skriešanu pa akmeņiem un čiekuriem.
