“Oskaros” triumfē “Viss visur vienlaikus” 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Svētdienas vakarā notikušajā Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā, kuras mājvieta jau gadiem ir Holivudas “Dolby Theatre”, triumfēja sirreālā komēdija “Viss visur vienlaikus”. Tā saņēma septiņus “Oskarus”, kuru vidū arī apbalvojums kā gada labākajai filmai.
Amerikas ķīnietes Evelīnas bizness, nepatikšanas ar nodokļu inspekciju un paralēlās dzīves – režisoru Daniela Kvena un Daniela Šeinera filma “Viss visur vienlaikus” ir žanru virpulis, un, kā liecināja prognozes un jau saņemtās balvas, tā triumfēja Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Filma saņēma septiņus “Oskarus” – labākā filma, režija, oriģinālscenārijs, montāža, kā arī aktrise (Mišela Jeo) un otrā plāna aktieri (Džeimija Lī Kērtisa un Džonatans Ke Kvans, kurš pateicības runā norādīja, ka viņa ceļš uz visspožāko skatuvi aizsācies laivā un bēgļu nometnē un nupat saņemtā balva ir pierādījums amerikāņu sapnim). Amerikas Kinoakadēmijas vēsturē pirmo reizi labākās aktrises apbalvojumu ieguvusi aziātiskas izcelsmes sieviete, taču tā nav pirmā šāda nominācija “Oskaram” – šis gods pieder Merlei Oberonai, Holivudas “zelta laikmeta” aktrisei, kura savu neeiropeisko izcelsmi līdz pat mūža galam slēpa.
Pārsteigumu nesagādāja arī Brendana Freizera triumfs kategorijā “Labākais aktieris”. Loma Darena Aronovska drāmā “Valis”, kas pieprasīja īpaši rūpīgu aktiera “iepakošanu” (“Oskars” arī par grimu un frizūrām), ir kļuvusi par B. Freizera karjeras augstāko punktu un, visticamāk, to pavērsīs krietni nopietnākā virzienā, ļaujot piemirst tos izklaides niekus, kas savulaik aktierim piekāra dažādās popkultūras vērtību birkas, un pārtraucot ilgo posmu, kad viņš, cīnoties ar personīgās dzīves drāmām un veselības problēmām, uz ekrāna pavīdēja retumis.
Četrus “Oskarus” saņēma Edgara Bergera veidotā Ēriha Marijas Remarka romāna “Rietumu frontē bez pārmaiņām” ekranizācija: labākā ārzemju filma, operators, mūzika un mākslinieks. Par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu atzina Giljermo del Toro “Pinokio”, savukārt kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” laurus plūca Daniela Roera filma “Navaļnijs”, kuras centrā ir Krievijas politiskā opozicionāra Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājums un šī nozieguma izmeklēšana.
Amerikas Kinoakadēmija dibināta 1927. gadā, un šogad balvas pasniedza jau 95. reizi. “Oskaru” nakti jau trešo reizi vadīja amerikāņu komiķis Džimmijs Kimmels, un ceremonija noritēja bez starpgadījumiem. Tāpat kā pērn, arī šogad Amerikas Kinoakadēmija atteicās pārraidīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu, izpelnoties nosodījumu. Saraksts ar visiem nominantiem un laureātiem: www.oscars.org/oscars/ceremonies/2023.
Kā ierasts, dienu pirms “Oskariem” pasniedz “Zelta avenes” – par sliktāko, ko iepriekšējā gadā pieredzējis lielais ekrāns. Par sliktāko filmu atzina Endrū Dominika biogrāfisko filmu “Blondīne”, kas šķir Merilinas Monro dzīves lapas. “Zelta avenei” “Blondīne” bija nominēta astoņās kategorijās, bet saņēma divas.
