Latvijas policisti apmāna igauņu šoferi un nonāk uz apsūdzēto sola 23
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas rajona tiesa izskatījusi krimināllietu, kurā par kukuļņemšanu apsūdzēti divi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības policijas pārvaldes (ceļu policijas) darbinieki.
Lai arī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī abi kārtības sargi sēdēja savā dienesta automašīnā blakus viens otram, tiesnese Baiba Ābele par vainīgu atzina tikai vienu no viņiem – Arni Z., kuram kā sodu noteica brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.
Savu vainu kukuļa pieņemšanā neatzina ne Arnis Z., ne viņa pārinieks Aldis L. Spriedums jau ir pārsūdzēts.
Kukulis esot pieņemts no Igaunijas pilsoņa Aigara. Anekdotes par mūsu ziemeļu kaimiņu lēnīgumu pēdējā laikā zināmu iemeslu dēļ izgājušas no modes, bet šis gadījums ar igauni Aigaru atsauc tās atmiņā, jo viņš to, ka kļuvis par kukuļdevēju, esot sapratis tikai pēc pāris stundām, bet Iekšējā drošības birojā (IDB) ar iesniegumu par šo noziegumu vērsās pēc vairāk nekā divām nedēļām.
Izdomā lielāku sodu
Latvijas policistu Arņa Z. un Alda L. vienīgā tikšanās klātienē ar igauni Aigaru notika nu jau vairāk nekā pirms trim gadiem – 2018. gada 16. jūnija vakarā. Aigars savā automašīnā “VW Touran” bija ieradies Latvijā, lai lidostā “Rīga” sagaidītu kaimiņieni – sievieti ļoti cienījamā vecumā.
Vīrieti šajā braucienā pavadījusi dzīvesbiedrene Kīle un viņas draudzene Īve. Tiklīdz braucēji atpakaļceļā uz Igauniju bija izbraukuši no lidostas teritorijas, autovadītājs pamanījis, ka panelī sāk mirgot sarkanā lampiņa, kas brīdina par nepietiekamu eļļas līmeni dzinējā.
Tā kā vēl vajadzējis globālajā pozicionēšanas sistēmā (GPS) iestatīt ceļa mērķi, Aigars apstājies ceļa malā. Viņš vēl neesot paspējis ieslēgt avārijas signālus, kad tieši blakus piebraukusi trafarēta automašīna ar uzrakstu “Policija”, kurā sēdēja divi vīrieši formas tērpos.
No policijas mašīnas izkāpis viens kārtības sargs, kuru Igaunijas pilsonis pēc tam atpazina kā Arni Z.
Policists veicis Aigara dokumentu pārbaudi, kā arī informējis viņu, ka izdarīts administratīvais pārkāpums – mašīna apturēta vietā, kur aizliegts apstāties un stāvēt.
Policists licis Aigaram doties pie policijas auto. Arnis Z. teicis Aigaram, ka sods par viņa izdarīto pārkāpumu ir 40 eiro. Jāpiebilst, ka likums par tādu pārkāpumu toreiz paredzēja tikai 30 eiro sodu. Pārinieks sarunā neesot iesaistījies.
Bez kvīts sods kļuva mazāks
Aigars savu vainu neesot noliedzis, bijis gatavs samaksāt sodu, tikai lūdzis, lai viņam izraksta rēķinu, solot 40 eiro pārskaitīt uz norādīto bankas kontu, tiklīdz būs ieradies mājās.
Taču ārzemniekam ticis paskaidrots, ka viņš nedrīkstēšot izbraukt no Latvijas, kamēr sods netiks samaksāts.
Turklāt, ja sodu nesamaksāšot uzreiz, viņa automašīna tikšot evakuēta uz policijas stāvlaukumu. Patiesībā tolaik spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss noteica, ka par pārkāpumu jānoformē administratīvā pārkāpuma protokols, bet gadījumā, ja personai tiek piemērots naudas sods, sodu var samaksāt 30 dienu laikā.
Igaunis sapratis, ka vienīgā iespēja, lai vēl tajā pašā naktī laimīgi nokļūtu mājās, ir naudas soda samaksāšana pārkāpuma vietā. Tā kā viņam līdzi bijusi degvielas iegādei paredzēta nauda – 50 eiro banknote, viņš jautājis, vai drīkst sodu samaksāt uz vietas, uz ko saņēmis apstiprinošu atbildi.
Vēl vairāk – policists viņam pajautājis, vai igaunim būs nepieciešama darījumu apstiprinoša kvīts. Autovadītājs atjokojis, ka kam gan viņam tāda, ja reiz sieva ir blakus un pati redzējusi, kur viņš to naudu licis.
Policistam tāda atbilde acīmredzami patikusi, jo viņš atbildējis, ka tādā gadījumā sods pat būšot mazāks – tikai 30 eiro.
Tā arī noticis – Aigaram tika izdoti 20 eiro. Pēc soda samaksāšanas ārzemnieki aizbraukuši uz tuvāko degvielas uzpildes staciju, kur papildinājuši motoreļļas līmeni, bet pēc tam devušies mājup.
Iesniegums top Dziesmu svētku laikā
Pa ceļam uz Igauniju Aigars sapratis, ka incidents ar Latvijas policijas darbiniekiem tomēr bijis aizdomīgs. Pēc pāris dienām viņš piezvanījis kādam savam Latvijā dzīvojošam draugam, kuram jautājis, vai viss notikušais bijis likuma robežās.
Draugs bez svārstīšanās atbildējis, ka nav gan. Jūlija sākumā, kad Rīgā notika Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, uz tiem ar savu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu bija ieradies arī Aigars. Izmantojot brīvu brīdi, viņš devies uz Latvijas policiju, kur uzrakstījis iesniegumu.
Krimināllietu izmeklēja IDB inspektori.
Igaunis kukuļņēmējus atpazina pēc fotogrāfijām.
Aigars, kuru tiesas sēdē pratināja attālināti, norādīja, ka visa runāšana par pārkāpumu un naudu viņam bijusi tikai ar vienu ceļu policistu, kuru viņš samērā pārliecinoši atpazina kā Arni Z. Arī naudu paņēmis un atlikumu izdevis tieši viņš. Otrs tikai sēdējis vadītāja vietā, sarunā neesot iesaistījies, lai gan to noteikti dzirdējis. Aigara līdzbraucēju liecības saskanēja ar vīrieša stāstīto.
Apsūdzētajiem tika dota iespēja uzdot jautājumus lieciniekiem. Apsūdzētais Arnis Z. pajautāja, vai Aigars, ja reiz viņš liecina, ka esot piekukuļojis policijas darbiniekus, zina, ka Latvijā tas ir noziegums?
Kad Aigars atbildēja, ka ne, viņam uzreiz tika jautāts, vai viņš zina, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības, uz ko igaunis bilda, ka uz to viņš nevarot atbildēt.
Jāpiebilst gan, ka Valsts policijas darbiniekam, kurš šajā dienestā ir jau vairāk nekā 20 gadus, jāzina, ka Krimināllikums paredz iespēju kukuļdevēja atbrīvošanai no kriminālatbildības, ja kukulis šai personai izspiests vai ja tā pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.
Prokurore pieprasa pat mantas konfiskāciju
Abi apsūdzētie nevarēja noliegt to, ka 16. jūnija vakarā viņi tiešām bija piebraukuši pie stāvēšanai neparedzētā vietā apturētas automašīnas, kuru vadīja Igaunijas pilsonis Aigars.
Nekādu naudu gan viņi neesot ne pieprasījuši, ne pieņēmuši, tikai mutiski esot pabrīdinājuši ārzemnieku, lai brauc tālāk. Tādu apstāšanās un stāvēšanas pārkāpumu lidostas “Rīga” apkārtnē esot desmitiem. Policisti nemaz nespētu visiem pārkāpējiem noformēt protokolus, tāpēc ļoti bieži aprobežojoties ar aizrādījumiem.
Par abu policijas darbinieku vainu toties ļoti pārliecināta bija prokurore Agnese Andriksone.
Viņa lūdza tiesu abus sodīt ar trim gadiem cietumā, kā papildsodu piespriežot aizliegumu divus gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Piedevām prokurore uzskatīja, ka Aldim L. ir piemērojama mantas konfiskācija. Arnim Z. tādu papildsodu prokurore nelūdza tikai tāpēc, ka viņam neesot tādas mantas, kas būtu konfiscējama.
Spriedumu pārsūdzējuši
Tiesneses Ābeles spriedumu var uzskatīt par nedaudz negaidītu – Arni Z. viņa atzina par vainīgu kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā, lemjot viņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, liedzot tiesības trīs gadus ieņemt amatus Valsts policijā, kas gan gadījumā, ja spriedums stāsies spēkā, tik un tā vairs nebūs iespējams. Savukārt Aldi L. tiesnese lēma attaisnot.
Par spriedumu iesniegta gan apelācijas sūdzība, gan protests. Iesniedzēji ir apsūdzētais Arnis Z. un prokurore Agnese Andriksone. Krimināllietu Rīgas apgabaltiesā sāks skatīt decembrī.
