Foto – Valdis Semjonovs

Katram piemērotākais 0


Zirgam, līdzīgi kā cilvēkam, ir savs raksturs, kas dzīves laikā nemainās. Tomēr uzvedību var ietekmēt slikta pašsajūta, piemēram, muguras sāpes, kas raksturīgas zirgiem senioriem. Tad dzīvnieks kļūst nepaklausīgs un strādāt vairs nevar.

Lasīt citas ziņas
Reklāma
Reklāma

Nodarbībās reitterapeits vienmēr ir klāt, lai negadītos bīstamas situācijas. Dažkārt nodarbību vajag atcelt, jo konkrētais zirgs ir saslimis, bet cits dzīvnieks pacientam neder. Vaivaros ar sešiem reitterapijas zirgiem ikdienā regulāri jāj arī darbinieki, lai trenētu terapeita un dzīvnieka savstarpējo sadarbību. Vienā maiņā strādā divi zirgi un trīs terapeiti. Divi augumā mazāki zirdziņi paredzēti bērniem. Smagāki pacienti sēž uz lielajiem zirgiem.

Jāpiebilst, ka Vaivaros ir unikāla iespēja jāt cilvēkiem ratiņkrēslos, jo ir speciāls pacēlājs.

Jābūt sertifikātam

CITI ŠOBRĪD LASA

Visiem terapijas zirgiem ir savas pases, personas kodi, vārdi un sertifikāti, kas apliecina sagatavotību reitterapijas prasībām.

Sertificētam jābūt arī terapeitam, pretējā gadījumā speciālists var nebūt kompetents rīkoties atbilstīgi pacienta diagnozei un nav atbildīgs, ja ar cilvēku kaut kas notiek. Piemēram, diska trūces gadījumā jāšana problēmu var pastiprināt. “Pacienti pie mums ierodas ar ārsta nosūtījumu un diagnožu aprakstu. Tālāk mēs izlemjam, vai terapiju drīkst izmantot. Ja ir šaubas, konsultējamies ar ārstiem,” paskaidro Olga.

Reitterapiju nevar veikt jebkurš cilvēks un zirgs. Ja nodarbība notiek seglos, tai nav jēgas.

Terapijas kombinē

Reitterapiju bieži izmanto pacientiem, kuriem ir bērnu cerebrālā trieka, neiroloģiskas vai autoimūnas saslimšanas. To piemēro pēc insulta, līdzsvara, gaitas, stājas traucējumu gadījumā vai pēc ērču encefalīta izslimošanas, ja tas radījis neiroloģiskas sekas.

Reitterapija vienmēr notiek kombinācijā ar citām metodēm, piemēram, fizioterapiju, peldēšanu. Tā uzlabo līdzsvaru un nostiprina mugurkaulu. Veidojas stabila muskuļu korsete.

“Nevar apgalvot, ka tikai reitterapija cilvēkam ratiņkrēslā palīdzējusi atsākt staigāt. Tas ir komplekss darbs, un jāšanas terapija ir tikai neliels posms ārstēšanas procesā,” saka Olga Buličeva. Nodarbības rada prieku, attīsta drosmi. Sākumā bērns atnāk nedrošs, bailīgs, neuzdrošinās uzkāpt. Nākamajā dienā zirga mugurā spēj būt dažas minūtes, izstaigā vienu apli. Nākamreiz jau jūtas drosmīgs un pēc 20 minūtēm nemaz negrib kāpt nost. Parasti gan mazs bērns nevar nosēdēt 20 minūtes, jo ātri nogurst.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.