Eglītē auklās iekārtais burkāns mežazvērus nevis iepriecina, bet nogalina! 11
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Klāt Ziemassvētku laiks, kad dodamies uz mežu pēc eglītes un, labu vēlot meža iemītniekiem, bieži vien tiek sapušķota eglīte arī viņiem, zaļās skaistules zaros iekarot ābolus, burkānus, reizēm pa kādam eksotiskam auglim. Taču vai šāds cienasts ir drošs un mežazvēriem piemērots?
Bīstamās aukliņas
Mežs savvaļas dzīvniekiem ir mājas, pagalms un sakņu dārzs. Tāpat kā mēs zinām, kur un kad meklējami burkāni, bietes vai kartupeļi, arī mežazvēri zina, kur un kurā gadalaikā meklējama barība. Tāpēc eglītes zaros iekarinātie kārumi viņus nevis piesaistīs, bet tieši otrādi – atbaidīs.
Vēl bīstamāk, ja kārumus iesiesiet aukliņās. Lai cik ekoloģisks un drošs būtu materiāls, no kā izgatavota aukliņa, tā tik un tā var kļūt par nāvējošu cilpiņu, piemēram, mazajiem putniņiem. Aukliņā iesietais dārzenis vispirms sasals, tad atkušņa laikā sāks pūt un nokritīs zemē. Savukārt aukliņa paliks eglītes zaros – vienu vai pat vairākus gadus… Tajā var sapīties mazie lidoņi un iet bojā no bada un aukstuma.
Aukliņas var nonākt dzīvnieku gremošanas traktā un kļūt par nāves cēloni.
Konservatīvi ēdēji
Stirnas un brieži, kam visbiežāk cienasts domāts, ir ļoti konservatīvi. Jā, tie labprāt apmeklē mednieku ierīkotās piebarošanas vietas un mielojas ar bietēm, kartupeļiem, burkāniem, labības graudiem. Taču ikviens mednieks apliecinās, ka pēc barotavas ierīkošanas bieži vien paiet vairāki mēneši, līdz to ievēro un sāk apmeklēt pārnadži. Lai dzīvniekus ātrāk pievilinātu barotavai, tiek izmantotas speciālas, dzīvniekiem tīkamas smaržvielas. Visu šo laiku jāgādā, lai piebarošanas vietā būtu mežazvēriem piemērota barība. Turklāt barotavas vienā vietā atrodas gadiem ilgi, un to ierīkošana ir saskaņota ar meža īpašnieku.
Piemēram, stirna, kas šajā laikā barojas ar asniem, pumpuriem un ziemājiem, neiedomāsies, ka vajadzētu pieiet tuvāk eglītei, kuras zaros pēkšņi parādījušies āboli un burkāni.
Ko sarūpēt cienastam
Droši var nest sakaltušu maizi sīļiem, speķi zīlītēm un vistu stilbiņus lapsām. Savukārt dārzeņus – bietes, burkānus, kartupeļus, kāpostus – vislabāk likt uz zemes, kas attīrīta no sniega. Aukstumā dārzeņi sasals, tāpēc tos labāk uzreiz sagriezt nelielos, dzīvniekiem piemērotos kumosos.
Turklāt cienasts nevis jāpaslēpj zem eglītes, bet jānoliek netālu no dzīvnieku pārvietošanās takām. Ziemā tās ir ļoti labi pamanāmas. Aplūkojot un atpazīstot pēdas, uzzināsiet, kādi tieši dzīvnieki tur staigā, un varēsiet par to izstāstīt bērniem.
Vieta cienastam jāizvēlas pēc iespējas tālāk no jaunaudzēm (vismaz 100 metru un tālāk), lai lieki nepiesaistītu dzīvnieku uzmanību stādījumiem un pasargātu jaunos kociņus.
Stirnas visvairāk priecāsies par 4–6 m2 lieliem no sniega atbrīvotiem laukumiem. Šiem dzīvniekiem fizioloģisko īpašību dēļ nepieciešams gulēt uz neapsnigušas zemes.
Protams, jāatceras, ka ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas kārtību. Tajos minēti vairāki ierobežojumi, kas gan uz neliela cienasta novietošanu mežā neattiecas.
Padomi!
• Dzīvniekiem domāto cienastu vislabāk novietot dziļāk mežā vai nomaļā vietā – pēc iespējas tālāk no ceļiem un cilvēku iecienītām pastaigu vietām. Barību nevajag likt ne traukos, ne uz maisiņiem vai avīzēm.
• Uz mežu nes tikai mūsu pašu dārzeņus: burkānus, bietes, kāpostus, kāļus, kartupeļus. Ar citrusaugļiem un eksotiskiem dārzeņiem var mieloties paši. Mežazvēri nenovērtēs konfektes un piparkūkas, tie pat var kaitēt viņu veselībai.
• Nemēslo dabā! Pēc svinībām neatstāj neko, kas atnests līdzi – vien izņemot dzīvniekiem piemēroto barību –, pat ja izmantotais materiāls un rotājumi dabā ar laiku sadalās.
Ielāgo!
Ja tomēr ir liela vēlēšanās eglīti izgreznot, to var darīt. Taču pēc svinībām cienasts jānoņem un jāatbrīvo no aukliņām. Nevajag ņemt līdzi un karināt kokā mandarīnus, apelsīnus un piparkūkas! Uz mežu nevajadzētu nest arī ābolus, jo tie ātri sasalst un sapūst – dzīvnieki tādus neēd, vien putni saknābās sēkliņas, ja tās ilgāku laiku neapsnigs.
